Šādu sēdi piektdien pieprasīja sasaukt parlamenta frakcijas Kārtība un taisnīgums vadītājs Valentīns Mazuronis.
Dienu pirms tam Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izteica Lietuvai pretenzijas plīša desanta lietā, liekot saprast, ka kaimiņvalsts ir atbildīga, jo akcijā izmantotā zviedru lidmašīna pacēlusies no tās teritorijā esoša lidlauka. "Lai lietuvieši nemaz netup kā peles zem pirtsslotas," viņš paziņoja. "Viņiem ir mums jāatbild, kāpēc atļāva savu teritoriju izmantot valsts robežas pārkāpšanai. Lai nu kas, bet Lietuva šai ziņā [dabūs tā], ka par maz neliksies."
Kā ziņots, 4.jūlijā neliela divu zviedru vadīta lidmašīna, paceļoties no Lietuvas Pocjūnu lidlauka, nesankcionēti ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un, uzņēmusi kursu uz Minsku, izkaisīja plīša lācīšus, kuriem bija piestiprināti lozungi vārda brīvības aizstāvībai.
Par "plīša desantu" 4.jūlijā pirmie ziņoja Zviedrijas mediji. Atbildību par notikušo uzņēmās reklāmas aģentūra "Studio Total", kas jau iepriekš bijusi pazīstama kā skandalozu akciju rīkotāja. Oficiālā Minska notikušo neatzina trīs nedēļas, līdz Lukašenko 26.jūlijā beidzot sāka par to runāt. Nākamo dienu laikā amatus zaudēja Baltkrievijas Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības pavēlnieks Dmitrijs Pahmelkins un Valsts robežapsardzes komitejas priekšsēdētājs Igors Račkovskis.
Aizpagājušajā piektdienā Baltkrievija izraidīja Zviedrijas vēstnieku Stēfanu Ēriksonu, paziņojot, ka viņš mēģinājis sagraut abu valstu attiecības un uzturējis kontaktus ar opozīcijas organizācijām.
Pagājušās nedēļas vidū Baltkrievija pavēstīja, ka atsauks no Zviedrijas visus savus diplomātus, kā arī pieprasīja Minsku atstāt visiem zviedru diplomātiem. Lukašenko gan uzsvēris, ka Minskas un Stokholmas diplomātiskajam konfliktam neesot pilnīgi nekāda sakara ar "plīša desanta" lietu.
Trešdien mediji arī ziņoja, ka Baltkrievijas Valsts drošības komiteja lūgusi Zviedrijas un Lietuvas palīdzību "plīša desanta" izmeklēšanā un tā organizētāju notveršanā.
Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene ceturtdien pavēstīja, ka "plīša desanta" laikā Lietuvas gaisa telpas izmantošanas noteikumi nav pārkāpti. "Lietuvā aizvien atrodas dažādas mazas privātas lidmašīnas, un tā tas bija arī tajā dienā [4.jūlijā], bet nekādi pārkāpumi netika konstatēti," sacīja ministre. Pēc viņas teiktā, ja Lietuvai tiks oficiāli lūgts palīdzēt izmeklēšanā, tad varasiestādes "apspriedīs šādu iespēju saskaņā ar esošajiem likumiem".
Tikmēr Lietuvas Civilās aviācijas administrācija (CAA) pieļāvusi, ka par lidojumu noteikumu pārkāpšanu pret zviedru pilotiem "teorētiski var tikt ierosināta administratīvā lieta", bet diez vai šāds solis vainagotos ar panākumiem. Pēc tās sniegtajām ziņām, radaru rādījumi liecina, ka lidmašīna, kas agrā 4.jūlija rītā parādās Pocjūnu lidlauka apkaimē, devusies Baltkrievijas virzienā, brīžiem pazudusi no radaru ekrāniem, atkal parādījusies, tad pazudusi uz ilgāku laiku un pusotru stundu vēlāk atkal atgriezusies lidlaukā.
CAA arī atzīst, ka tās rīcībā ir arī ziņas par kādu lidmašīnu, kas no Zviedrijas Pocjūnu lidlaukā ieradusies 1.jūlija rītā un devusies atpakaļ uz Visbiju 4.jūlija priekšpusdienā. Kā norādījis CAA direktora vietnieks Alvīds Šumsks, internetā ievietotajos uzņēmumos redzams, ka piloti lācīšu maskās nofotografējušies pie lidmašīnas, kuras reģistrācijas zīmes ir tādas pašas, kā minētajai lidmašīnai.