Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Maģars sarūpē konstitucionālo vairākumu

Tas ļaus ātrāk veikt reformas Ungārijā, lai atgūtu piekļuvi iesaldētajiem ES fondu līdzekļiem.

Nepalīdzēja ne ASV prezidenta Donalda Trampa MAGA administrācijas, ne Kremļa, ne Eiropas galēji labējo un populistu līderu paustais atbalsts. Pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām Ungārijā ir beigusies 16 gadus ilgā premjerministra Viktora Orbāna un viņa partijas Fidesz valdīšana, kas bija izveidojusi Ungārijā valsts pārvaldes sistēmu, ko pats V. Orbāns dēvēja par "neliberālo demokrātiju".

Ungārijas Nacionālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija (pēc 98,22% nodoto balsu apkopošanas) rādīja, ka 137 mandātus parlamentā no 199 (konstitucionālo vairākumu) ieguvusi Pētera Maģara vadītā konservatīvi centriskā Cieņas un brīvības partija (Tisza), V. Orbāna vadītās nacionālkonservatīvās partijas Fidesz alianse ar Kristīgi demokrātisko tautas partiju (KDNP) – 55 mandātus, galēji labējā partija Kustība Mūsu tēvzeme (Mi Hazánk Mozgalom) – sešus mandātus.

Vēlētāju aktivitāte sasniedza 79,55%, kas ir augstākais rādītājs no visiem balsojumiem Ungārijas postkomunistiskajā vēsturē, uzsver Associated Press.

Būtiskas reformas

"Mēs to izdarījām! Kopīgi mēs gāzām Ungārijas režīmu," BBC citē 45 gadus vecā un ironiskā kārtā no Fidesz vides nākušā P. Maģara uzvaras runā teikto tūkstošiem gavilējošo atbalstītāju Budapeštā. "Nekad līdz šim demokrātiskās Ungārijas vēsturē nebija nobalsojuši tik daudz cilvēku un neviena partija nebija saņēmusi tik spēcīgu mandātu."

Konstitucionālā vairākuma iegūšana atvieglos P. Maģara iespējas izpildīt vēlēšanu kampaņā dotos solījumus veikt reformas, lai pārvarētu V. Orbāna ērā par endēmisku kļuvušo kronismu (draugu būšanu) un korupciju, atjaunotu tiesu neatkarību un mediju brīvību, nomainītu augstas V. Orbāna laikā ieceltas amatpersonas. Tas ļautu atjaunot V. Orbāna laikā cietušās attiecības ar Eiropas Savienību, ko bija paralizējušas V. Orbāna ciešās ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju un viņa pretošanās ES kopīgo sankciju pret Krieviju noteikšanai tās agresijas pret Ukrainu dēļ, un viņa veto ES 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanai Ukrainai. Intervijā Associated Press aprīļa sākumā P. Maģars teica, ka vēlēšanas būs referendums par to, vai Ungārija turpina virzību uz Krievijas pusi V. Orbāna vadībā vai atkal ieņem vietu starp Eiropas demokrātiskajām sabiedrībām.

Tisza ES ir centriski labējās Eiropas Tautas partijas politiskās grupas locekle. Eiropas Tautas partijas pārstāvji vada 12 no 27 ES valstīm.

P. Maģaram tagad būs strauji jārīkojas, lai panāktu attiecību maiņu ar ES un atgūtu Ungārijas tiesības izmantot 18 miljardus eiro ES fondu naudas, kas tika iesaldēta V. Orbāna nedemokrātiskās politikas, nepietiekamās cīņas pret korupciju un vēršanās pret LGBTQ kopienas tiesībām dēļ. AFP uzsver, ka jaunajai valdībai jau līdz augusta beigām jāsāk parādīt reformas, lai nodrošinātu iespējas izmantot 10 miljardus eiro no atveseļošanās no Covid-19 fondiem, pretējā gadījumā tos nāksies zaudēt.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka P. Maģars negrasās pie ES līderu galda automātiski piekāpties visos jautājumos. Kā AFP teicis kāds ES diplomāts: "Maģars, līdzīgi kā tas bija  kampaņas laikā, nevēlēsies, lai viņu kāds attēlotu par Briseles bandinieku; negaidiet, ka viņš teiks "jā" par visu."

Kāds cits ES diplomāts brīdinājis, ka nevajadzētu sagaidīt, ka Ungārija tagad kļūs par Ukrainas dalības ES superatbalstītāju. Kampaņas laikā P. Maģars ļoti uzmanīgi izvēlējās, ko teikt Ukrainas jautājumā. Viņš lika noprast, ka neiebildīs pret ES kopīgo aizdevumu Ukrainai bez Ungārijas piedalīšanās tajā, taču izteicās, ka ir pret militārā atbalsta un finanšu līdzekļu piešķiršanu Ukrainai no Ungārijas budžeta. Viņš arī uzsvēra, ka par Ungārijas atbalstu Ukrainas uzņemšanai ES būs jārīko referendums.

BBC atzīmē, ka liela daļa to, kuri balsoja par P. Maģaru, nav konservatīvās politikas atbalstītāji. Tāpēc esot svarīgi saprast, kāda realitātē būs viņa politika. P. Maģars pats kādreiz bija Fidesz aktīvists un nav slēpis, ka savulaik mājās turējis pie sienas V. Orbāna portretu, uzskatot viņu par paraugu politiskajai darbībai. "Viņš ir kāds, par kuru nevari būt pilnīgi pārliecināts," Budapeštā intervijā BBC par P. Maģaru saka juriste Āgneša. "Taču mēs atrodamies punktā, kurā mums nepieciešama cerība uz kaut ko labāku, ko viņš sola. Un mēs patiesi ceram, ka viņa solījumi tiks izpildīti."

Eiropā gavilē

Eiropas līderi pēc Ungārijas vēlēšanu rezultātu paziņošanas un sakāves atzīšanas pa - ziņojuma no V. Orbāna puses nekavējās apsveikt P. Maģaru.

Īpašu prieku pauda Polijas premjerministrs Donalds Tusks. P. Maģars ir solījis, ka viņa pirmā vizīte premjerministra amatā būs tieši uz Poliju. "Ungārija, Polija, Eiropa. Atkal kopā! Slavējama uzvara, dārgie draugi! Ruszkik haza!" D. Tusks ierakstīja vietnē X, izmantojot Ungārijas pretpadomju sacelšanās 1956. gadā saukli, kas tulkojams kā "Krievi, dodieties mājās!". Vēlāk D. Tusks, kurš atrodas vizītē Seulā, ievietoja X video, kurā redzams telefonsarunas ar P. Maģaru laikā, kurā angliski viņam saka: "Es esmu tik laimīgs. Man liekas, ka esmu laimīgāks par jums."

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kuru V. Orbāns asi kritizēja kampaņas laikā, ierakstīja X: "Ungārija ir izvēlējusies Eiropu... Kopā mēs esam stiprāki. Valsts atgūst savu Eiropas ceļu. Savienība kļūst stiprāka." Britu premjers Kīrs Stārmers P. Maģara izcīnīto uzvaru nosauca par "vēsturisku brīdi ne tikai Ungārijai, bet arī Eiropas demokrātijai". Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, ierakstā X apsveicot P. Maģaru, izteicās, ka "sagaida kopīgu darbu stiprākai, drošākai un visam pāri – vienotākai Eiropai". Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc apsveikuma uzaicināja P. Maģaru pievienoties centieniem panākt "daudz suverēnāku Eiropu".

Itālijas galēji labējā premjerministre Džordža Meloni pēc apsveikuma P. Maģaram ierakstā X arī pateicās "savam draugam Viktoram Orbānam par ciešo sadarbību vairāku gadu garumā" un izteica pārliecību, ka "viņš turpinās kalpot savai valstij, arī būdams opozīcijā".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits