Vācijā, kas šogad varētu uzņemt ap miljonu patvēruma meklētāju, gada pirmajā pusē reģistrēts rekordliels skaits uzbrukumu, kuri vērsti pret patvēruma meklētājiem.
Tautas nodevēja
Aptuveni 200 protestētāju, no kuriem daži turēja plakātus ar uzrakstu "Tautas nodevēja", vakar Heidenavā ar skaļu ūjināšanu sagaidīja Merkeli, kas apmeklēja pilsētā jaunizveidoto patvēruma meklētāju patvertni, kurā paredzēts uzņemt 600 cilvēku. Tā bija viņas atbilde uz pagājušajā piektdienā un sestdienā Heidenavā notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, kuru laikā demonstranti apmētāja policistus ar akmeņiem un pudelēm, bet pretī saņēma asaru gāzi.
Kanclere vērsās pie Vācijas iedzīvotājiem ar aicinājumu nepieļaut naidīgu izturēšanos pret patvēruma meklētājiem. "Mēs necietīsim tos, kuri apšauba citu cilvēku cieņu," viņa sacīja žurnālistiem. "Jo vairāk būs cilvēku, kuri apliecinās šādu nostāju savā darbā un sarunās ar paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem, jo spēcīgāki mēs būsim un labāk spēsim tikt galā ar šo uzdevumu."
Vācija šogad ir saņēmusi aptuveni 180 tūkstošu lūgumu pēc patvēruma. 2014. gada 12 mēnešos tika saņemti gandrīz 203 tūkstoši lūgumu. Vācijas valdība iepriekš prognozēja, ka šogad valstī varētu ierasties līdz 450 tūkstošiem patvēruma meklētāju. Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs nāca klajā ar koriģētām aplēsēm, paziņojot, ka varētu ierasties līdz pat 800 tūkstošiem patvēruma meklētāju.
Vācijas valdības atvērtība patvēruma meklētājiem, no kuriem lielākā daļa ieradušies no Sīrijas un bijušās Dienvidslāvijas republikām, daudziem vāciešiem nav pa prātam. Skaļākie protesti pret patvēruma meklētājiem notikuši Vācijas austrumos, kur ir zemāks dzīves līmenis un tikai aptuveni 4% iedzīvotāju ir ārvalstu izcelsme. Salīdzinājumam - valsts rietumu daļā ap 20% iedzīvotāju ir imigranti vai viņu pēcteči.
Dedzina patversmes
Gada pirmajos sešos mēnešos Vācijā reģistrēti 200 uzbrukumu patvēruma meklētāju izmitināšanas vietām. Tas ir vairāk nekā pērn visa gada garumā, kad notika 175 uzbrukumi, kas bija trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu, vēsta The Guardian. Tomēr eksperti uzskata, ka patiesais uzbrukumu skaits ir lielāks, jo daudzi patvēruma meklētāji nevēršas policijā, nevēloties sev pievērst papildu uzmanību.
Vairumā gadījumu uzbrucēji aizdedzinājuši svaigi izremontētas ēkas, kurās paredzēts uzņemt patvēruma meklētājus. Šonedēļ Vācijas austrumu pilsētā Nauenē liesmas nopostīja sporta zāli, kurā no septembra bija plānots izmitināt aptuveni 130 patvēruma meklētāju. Policija uzskata, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Pilsētas mērs Detlefs Fleišmanis sacīja, ka galēji labējie ekstrēmisti sociālajos tīklos bija izvērsuši kampaņu pret patversmi.
Naktī uz trešdienu Leipcigā nezināmi uzbrucēji pielaida uguni patversmei, kurā vakar vajadzēja ierasties 56 patvēruma meklētājiem. Par laimi, ugunsdzēsēji operatīvi apturēja liesmas, neļaujot tām radīt ēkai nopietnus bojājumus. Citā valsts austrumu pilsētā - Parhimā - otrdienas vakarā divi iereibuši vīrieši, bruņojušies ar nazi, iekļuva patvēruma meklētāju izmitināšanas centra teritorijā. Centra iemītnieki viņus ātri pamanīja un izsauca policiju, kas agresīvi noskaņotos vīriešus aizturēja.
Jūlija sākumā no interneta lietotnes Google Maps tika izdzēsta Vācijas karte, kurā bija atzīmēta vairāku simtu patvēruma meklētāju izmitināšanas vietu dislokācija. Karti bija izveidojuši pret patvēruma meklētājiem noskaņoti galēji labējie aktīvisti, kuri darbojas zem lozunga "nē bēgļu nometnēm manā apkaimē".
Aptaujas liecina, ka Vācijas sabiedrībā kopumā valda pozitīva attieksme pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. 58% valsts iedzīvotāju uzskata, ka Vācijai ir jāuzņem vairāki simti tūkstošu patvēruma meklētāju; viņuprāt, valdībai pietiek resursu, lai tiktu galā ar šo problēmu.
Vācijas valdība šonedēļ nākusi klajā ar plānu, kā Eiropai kopīgi risināt patvēruma meklētāju krīzi. Viens plāna punkts paredz "taisnīgu" patvēruma meklētāju izvietošanu pa Eiropas valstīm. "Kā eiropiešiem mums ir pienākums pret sevi un pasauli pārvarēt milzīgo izaicinājumu, ko rada cilvēki, kuri meklē palīdzību," teikts dokumentā. "Mums ir jāveido tāda Eiropas kopējā patvēruma, bēgļu un migrācijas politika, kas ir balstīta uz solidaritāti un mūsu kopējām cilvēciskuma vērtībām."
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā