Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Pagājušās nedēļas izskaņā uzvirmoja baumas, ka ES līderi Brexit sarunas vēlas vadīt franču valodā

Miglā tītais Brexit liek uzvirmot kaislībām

Lai gan sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), visticamāk sāksies jau pēc pieciem mēnešiem, nedz ES, nedz britu pārstāvjiem vēl aizvien nav skaidra forma un noteikumi, tomēr sāk virmot kaislības. Savukārt Briselē tiek strādāts pie reformu plāniem nākotnei.

Kad šī gada vasarā Lielbritānijas pilsoņi lēma par ES pamešanu, viņi nevilšus atvēra durvis simtiem līdzjautājumu, kuru sakārtošanai būs nepieciešami vairāki gadi. Politiķi atzīst, ka tos varētu arī nepagūt paveikt laicīgi.

ES jāmainās

"Eiropa ir polikrīzes stāvoklī," sacīja Eiropas Parlamenta pārstāvis un galvenais ES puses sarunvedējs Gijs Verhofstads, atsaucoties uz ekonomikas problēmām, migrācijas krīzi, drošības problēmām un banku sektora neveiksmēm savienībā. "Taču tajā pašā brīdī tiek apšaubīta ES eksistence, kuras pati redzamā zīmē bija britu pilsoņu lēmums pamest ES. Sarunas sāksies marta beigās, tās ilgs divus gadus," norādīja politiķis, sakot, ka paralēli Brexit sarunām nepieciešams izstrādāt reformu plānu savienībai. 

Salīdzinot ar Brexit jautājumu, Briseles politiķi par nākotnes plāniem šķietami gatavāki runāt ar žurnālistiem. Ilustrācijai var minēt, ka galvenais sarunu vedējs Verhofstads preses pasākumu par ES nākotni Briselē pameta apmēram 10 minūtes pēc tā sākuma, tādējādi netieši norādot uz vēlmi pagaidām neatklāt kārtis visam kontinentam jūtīgajā jautājumā. 

Šobrīd tiek izstrādāti reformu dokumenti un piedāvājumi - viens no dokumentiem tiek izstrādāts šī brīža iespēju kontekstā, proti, kā skaidroja Verhofstads, tiek skatīts, ko var izdarīt, izmantojot pieejamos rīkus. Citā dokumentā tiek apskatīta Eirozonas nākotne, bet vēl citos tiek izsvērtas reformu iespējas. 

Pats Verhofstads piedāvājis vērā ņemamas Eiropas Komisijas (EK) struktūras reformas, kas paredzētu arī atteikšanos no ierastajām ES prezidentūrām. 

Savukārt, piemēram, Mesedesas Bresso un Elmāta Broka ziņojumā, kas veltīts jau šobrīd spēkā esošo līgumu un procedūru izmantošanai, teikts, ka ES vajadzētu pāriet uz mažoritātes balsojumu vismaz svarīgākajos jautājumos, lai nākotnē izvairītos no situācijas, ka minoritāte bloķē lēmumus. Tajā pašā laikā politiķi norāda, ka nacionālo parlamentu loma būtu jāstiprina, lai panāktu, ka ES pieņemtie lēmumi būtu maksimāli pietuvināti cilvēkiem. 

Tāpat, runājot par ES finansēm un monetāro politiku, vairākkārt tika pieminēts, ka ne tikai pilsoņi, bet pat institūcijas līdz galam nesaprot ES finansēšanas kārtību. 

Lielbritānija arī klusē

Arī Lielbritānijas puse līdz šim par konkrētu sarunu gaitu vai norisi nav runājusi. Šobrīd pēc mediju spekulācijām var spriest, ka Lielbritānija Brexit sarunās lielu uzmanību veltīs migrācijas jautājumam, portālam Diena.lv sacīja Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže. 

Viņa gan norādīja, ka šobrīd nekādu oficiālu paziņojumu nav bijis. Tāpat vēstniece sacīja - ir skaidrs, ka Latvijas pilsoņus, kuri strādā Lielbritānijā, tuvākos divus gadus nekādas pārmaiņas neietekmēs, tomēr pēc tam situācija varētu mainīties. 

Savukārt Lielbritānijas premjere Terēza Meja pagājušā nedēļā, tiekoties ar EP deputātiem un ES valstu līderiem, sadusmojusi daudzus, sakot, ka līdz izstāšanās brīdim Lielbritānija plāno saglabāt centrālu lomu lēmumu pieņemšanā, ziņo The Guardian. Kristīgo demokrātu līderis Eiropas parlamentā Manfreds Vēbers norādījis, ka šāda situācija nav normāla - ja biedrs pamet klubu, tad nav normāli, ka viņš pats arī lemj par kluba nākotni.  

Norādes, ka Brexit kaislības turpinās pieņemties spēkā, vērojamas arī baumās, kas pēdējās dienās sākušas cirkulēt par to, ka dažādi EK un EP politiķi pieprasījuši, lai sarunas par izstāšanos noritētu franču valodā. Tiesa gan, pēc tam norādīts, ka nav nekādu vienošanos par oficiālo sarunu valodu. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka nebūtu nekas neparasts, ja ES amatpersonām būtu ļauts sarunu laikā lietot dzimto valodu, ziņoja LETA. 

"Ja esmu pareizi informēta, ikvienam ir ļauts runāt savā valodā, un, tā kā Barnjē kungs ir Francijas pilsonis, nav neparasti, ka viņš runā franču valodā, tāpat kā es runāju vācu valodā," piebilda kanclere.

Skoti rosās

Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka skotu, kuri nomācošā pārsvarā Brexit balsojumā atbalstīja palikšanu, premjerministre Nikola Strērdžena atbalsta gatavošanos otram referendumam. 

Latvijas vēstniece Braže intervijā portālam Diena.lv sacīja, ka tas ir iekšējais Lielbritānijas jautājums, un šobrīd var komentēt tikai publiski pieejamo informāciju.

Kā ziņo portāls EU Observer, skotu premjere sacījusi, ka vēlas panākt tā saucamo vieglo Brexit, kas ļautu Skotijai saglabāt ciešākas ekonomikas attiesības ar Eiropas Savienību.

Tāpat jau ziņots, ka Meja esot gatava tikties ar reģionu līderiem, lai apspriestu viņu vēlmes un prasības. "Mūsu diženā savienība pagātnē ir bijis stūrakmens mūsu labklājībai, un tā ir arī absolūti būtiska mūsu veiksmei nākotnē," paziņojusi britu premjere.

Netīrais Brexit

Savukārt politikas analīzes medijs Politico ziņo, ka ES līderiem jāgatavojas nevis vieglajam vai smagajam Brexit, bet gan netīrajam (dirty). Aizkulisēs politiķiem piekodināts sagatavoties, ka pēc diviem gadiem vēl nebūs panākta vienošanas par britu izstāšanos, vēstīja žurnāls.

Tāpat izdevumā norādīts, ka, lai gan oficiāli amatpersonas paziņojušas, ka par nosacījumiem vēl netiek runāts un ka visas iespējas tiek paturētas "uz galda", neoficiāli tiek lēsts, ka Meja, uzsverot Lielbritānijas vēlmi ierobežot brīvo ES darba spēku plūsmu, sevi ir "iedzinusi smagajā Brexit".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Agresori pret Ukrainu raida lielāko skaitu dronu

Krievija naktī uz otrdienu raidījusi pret mērķiem gandrīz visos Ukrainas apgabalos 188 dronus, kas ir lielākais Krievijas vienā uzbrukumā līdz šim raidītais trieciendronu skaits, paziņojumā ...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits