Tā dēvētie Eiropas Savienības (ES) Dublinas noteikumi paredz, ka patvēruma pieprasījumi jāiesniedz un jāizskata tajā bloka dalībvalstī, kurā persona sākotnēji ieradusies. Taču patvēruma meklētājus vairs nevar sūtīt atpakaļ uz to bloka dalībvalsti, kurā viņi sākotnēji ieradušies, ja viņi citur nodzīvojuši sešus mēnešus.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācija martā pārtrauca nelegālo imigrantu sūtīšanu atpakaļ uz tām ES dalībvalstīm, kurās viņi sākotnēji ieradušies, un to atsāka darīt tikai šomēnes.
Vācija arī apturēja minēto sešu mēnešu termiņu, tādējādi atkāpjoties no Eiropas Komisijas (EK) juridiskās interpretācijas.
EK aprīlī lika skaidri saprast, ka arī pandēmijas laikā būs spēkā nosacījums, ka pēc sešu mēnešu perioda valsts kļūst atbildīga par patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu.
Vācijas Migrācijas un bēgļu dienests (BAMF) līdz 1.jūnijam bija informējis aptuveni 21 700 patvēruma meklētājus par sešu mēnešu termiņa apturēšanu, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Ja sešu mēnešu termiņš vēl būtu spēkā, Vācijas atbildības sfērā būtu nonākušas jau aptuveni 2600 patvēruma meklētāju lietas.
Jūnija sākumā pret BAMF lēmumu bija iesniegtas 9300 sūdzības tiesā.