Ministrs apšauba Eiropas Savienības lietderību

"Ir jauki, kad Itālija palīdz eiro iziet no finanšu grūtībām, piedalās karos, taču šajā ļoti konkrētajā gadījumā, kad mums ir nepieciešama palīdzība, ES absolūti nevēlas solidarizēties," norādīja Maroni.Itālijas valdība pagājušo ceturtdien izdeva dekrētu, ar kuru tiek piešķirtas pagaidu uzturēšanās atļaujas aptuveni 23 000 imigrantu no Tunisijas, kuri ieradušies mazajā Lampedūzas salā. Uzturēšanās atļaujas formāli to saņēmējiem dod tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonas teritorijā, taču Francijas varasiestādes jau nosūtījušas atpakaļ uz Itālijas robežu simtiem tunisiešu.Vācija, Francija un Austrija līdz ar Nīderlandi, Somiju, Beļģiju un Slovākiju uzskata Šengenu par dalībvalstu uzticēšanās apliecinājumu un norādījušas, ka Itālija "grauj šo pamatprincipu", pavēstīja kāds diplomāts, kurš piedalījās karstajās debatēs.Austrija, kurai ir sauszemes robeža ar Itāliju, draudējusi atjaunot robežkontroli. Iekšlietu ministre Marija Fektere brīdinājusi par "Šengenas sistēmas sabrukumu", ja Itālijas uzvedība tiks paciesta."Itālija izmanto nacionālo ārkārtas situācijas likumu par pagaidu aizsardzību, lai politizētu visu Tunisijas imigrācijas jautājumu un lai tas skartu visu Eiropas Savienību. Viņiem tas ir izdevies, taču tagad mēs gribam, lai viņi ievēro noteikumus," pēc ilgajām debatēm par migrāciju Vidusjūras reģionā preses brīfingā Luksemburgā paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs."Masveidīga atļauju izsniegšana ir Šengenas gara pārkāpums. Ja šīs atļaujas tiks izsniegtas desmitiem tūkstošu cilvēku, robežas atjaunos ne vien Francija, Vācija un Austrija, bet arī valstis, kas atrodas tālāk. Tad mēs zaudēsim visu, ko ar Šengenu esam ieguvuši," uzsvēra Frīdrihs.Vienīgā valsts, kas atbalstīja Itālijas aicinājumu citām ES dalībvalstīm solidarizēties ar to, bija Malta, kura nonākusi līdzīgā situācijā, jo aizvadītajā nedēļā tajā ieradušies vairāk nekā 800 bēgļu no Lībijas. Gan Malta, gan Itālija lūdza Eiropas Komisiju aktivizēt īpašo bēgļu direktīvu - ES normas, kas tika pieņemts 2001.gadā pēc Kosovas kara - un attiecināt to uz cilvēkiem, kuri bēg no karadarbības zonas Lībijā. Šīs direktīvas piemērošana automātiski piešķirtu bēgļa statusu visā Eiropas Savienībā ikvienam, kurš bēg no šāda reģiona.Taču Itālija un Malta bija vienīgās, kas nāca klajā ar šādu aicinājumu. "Ļoti liels valstu vairākums atbalsta iespēju izmantot šo direktīvu, taču šobrīd tas ir pāragri. Ir jābūt masveidīgam bēgļu pieplūdumam," preses brīfingā teica iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Vēlāk viņa apgalvoja, ka "neviens nevēlas, lai Itālija izstātos no ES, tā ir viena no dibinātājām un vērtīga dalībvalsts".Ministri vienojās atvieglot Maltas saspringtās patvēruma piešķiršanas iespējas, pagarinot pārvietošanas programmu. Vairākas dalībvalstis piedāvājās uzņemt daļu no bēgļiem, kuri nāk no valstīm dienvidos no Sahāras tuksneša un kuriem izdevies aizbēgt no Lībijas, šķērsojot Vidusjūru. Vācija piedāvāja uzņemt 100 cilvēku, un savu gatavību palīdzēt apliecināja arī Beļģija, Ungārija, Zviedrija, Portugāle, Spānija un Norvēģija."Ministri ļoti skaidri nošķīra šos divus jautājumus. Maltas grūtības ar bēgļiem no Lībijas ir viena lieta - sala ir maza un 800 cilvēku viņiem ir daudz," teica kāds ES diplomāts. "Taču viņi nepiekrita Itālijas apgalvojumam, ka tai esot vajadzīga īpašā aizsardzības direktīva, lai tiktu galā ar ekonomiskajiem imigrantiem, nevis bēgļiem," viņš piebilda."Maroni bija vienīgais, kurš jauca šos divus jautājumus - nelegālo imigrāciju, kas attiecas uz cilvēkiem, kuriem nav tiesību pieprasīt patvērumu un kuri ir jāatgriež savā mītnes zemē, ar bēgļiem no Somālijas, Eritrejas un tā tālāk, kuri iestrēga Lībijā un kuriem izdevies izbēgt, bet viņus nevar sūtīt atpakaļ uz dzimteni."