Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers
Pēc tam, kad Dmitrijam Rogozinam (no kreisās) neizdevās aizlidot uz separātisko Piedņestru, tās prezidents Vadims Krasnoseļskis devās uz Maskavu saņemt solījumus par Krievijas karavīru saglabāšanu neatzītajā republikā

Moldovai saasinājums attiecībās ar Krieviju

Jauns saasinājuma vilnis sācies attiecībās starp Moldovu un Krieviju. Moldova pagājušajā nedēļā par persona non grata pasludināja Krievijas vicepremjerministru Dmitriju Rogozinu, kurš pirms tam gatavojās ierasties Krievijas atbalstīto separātistu kontrolētajā starptautiski neatzītajā Piedņestras republikā, lai atzīmētu Krievijas karaspēku vienības izvietošanas Piedņestrā 25. gadadienu. Pašā Krievijā šo pusotru tūkstoti karavīru dēvē par miera uzturēšanas misiju. Savukārt Moldovas valdība un parlaments paziņojuši, ka vēlas panākt Krievijas karavīru pilnīgu izvešanu no Moldovas teritorijas.

Īpatnēju lomu šajā konfliktā spēlē Moldovas prezidents Igors Dodons (Sociālistu partija), kurš ir liels Krievijas draugs un bija vienīgais citas valsts vadītājs, kurš sēdēja blakus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 9. maija svinībās Maskavā. Dodons ir kritiski izteicies par valdības realizēto eiropeiskās integrācijas ceļu un tuvināšanos ar NATO. Viņš nospraudis par savu mērķi panākt Moldovai novērotājvalsts statusu Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.

Rogozins, kurš ir arī Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Piedņestrā, jau sen ir zināms kā Kremļa "vanags", kurš valdībā atbild par militāri rūpniecisko kompleksu un sociālajos tīklos nemitīgi dižojas ar Krievijas ieročiem un sasniegumiem kosmosa apguvē, īpaši neizvairoties arī no visai nediplomātiskas leksikas nedraugu apzīmēšanā.

Viņš bija ieplānojis 28. jūlijā ielidot Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā, paviesoties pie Moldovas prezidenta Dodona, lai pēc tam kopā ar viņu dotos uz Piedņestru tikties ar tās līderi Vadimu Krasnoseļski un piedalītos Krievijas «miera uzturētāju» izvietošanas 25. gadadienas pasākumos.

Taču citiem Moldovā par Rogozina vizīti bija atšķirīgs viedoklis, raksta Balkaninsight.com. Parlamenta spīkers un Demokrātiskās partijas pārstāvis Andrians Kandu uzreiz norādīja, ka Dodons, piedaloties ceremonijā Piedņestrā, pārkāptu Moldovas konstitūciju.

Savukārt bijusī kandidāte uz prezidenta amatu Maija Sandu atgādināja, ka Rogozins 2008. gadā publicētā grāmatā sauca moldāvus un rumāņus par fašistiem. "Lai paturētu krievus Piedņestrā, Dodons ir ar mieru dalīt ordeņus tiem, kuri šāva uz mūsu brīvprātīgajiem 1992. gadā, un nebūs brīnums, ja viņš atradīs arī kādu apbalvojumu Rogozinam, kurš darīja to pašu," viņa rakstīja Facebook.

Balkaninsight.com atgādina, ka grāmatā Vrag naroda (Tautas ienaidnieks) Rogozins rakstīja, ka 1992. gadā viņš Maskavā pulcinājis brīvprātīgos un kopā ar viņiem devies Piedņestras karā cīnīties pret Moldovas karavīriem.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 7.augusta laikrakstā Diena!

Top komentāri

Gena
G
Ir nekavejoties jaizdzen visi Krievja sokupanti no Moldovas Gruzijas, Ukrainas un ir jaatjauno Ukrainas valsts teritoriala apvieniba, Krima, Donecka, Luganska, kuru ir okupejusi Krievijas teroriti, okupanti.
abrenietis
a
Moldova (ieskaitot t.s. Piedņestru) ir Rumānijas province, kuru Staļins atšķēla jo bija slikti gulējis.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krievija vaino Ukrainu ģenerāļa uzspridzināšanā

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pēc pantiem par terora aktu, slepkavību un nelikumīgu ieroču apriti pēc tam, kad otrdienas rītā pie dzīvesvietas Maskavā sprādzienā dz...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits