Nākotnes prezidents zaudējis politisko šarmu

Žurnāls Foreign Policy atgādina, ka laikā, kad Makrons pērn kļuva par Elizejas pils saimnieku, viņš veikli izmantoja iespēju nepārstāvēt ne labējos, ne kreisos, tajā pašā laikā būt par cerību kandidātu gan vieniem, gan otriem. "Viņa pārliecinošā uzvara pār galēji labējo kandidāti Marinu Lepenu pasaulē tika īpaši atzinīgi novērtēta, jo viņš izdarīja to, ko nespēja politiskie mehānismi ASV un Apvienotajā Karalistē: nostumt malā populismu, savaldīt nacionālismu un atvērt vidusceļu. Un to apliecināja viņa 62% popularitātes reitings."

Taču pēc pusotra gada statistika ir nepielūdzama. Aģentūras Opinion Way dati liecina, ka septembrī Makrona darbību atbalstījuši vien 28% aptaujāto Francijas iedzīvotāju, kas ir krietni mazāk nekā 35% jūlijā. Viņš pusotru gadu pēc vēlēšanām ir nepopulārāks, nekā savulaik bija viņa priekšteči Fransuā Olands un Nikolā Sarkozī.

Vērtējot, kāpēc tā noticis, Po Zinātņu universitātes profesors Kristofs de Vogds intervijā BBC atgādina, ka Francija nav "viegla valsts pārvaldīšanai", jo tajā pastāv ilga tautas politiskās neapmierinātības tradīcija, kas rezultējas politiķu negatīvos reitingos. Makrons nāca pie varas ar politiskās sistēmas pārveides solījumu, kas paredzēja attīstīt civilās sabiedrības ietekmīgumu un apakšu iniciatīvas. "Taču izrādījās, ka politisko kultūru nevar mainīt ar vienu klikšķi. Makrona valdība joprojām ir dziļi tehnokrātiska. Viņš pats ir īsts tehnokrāts. Nevar aizmirst, ka viņš pats ir absolvējis Nacionālo administrācijas skolu kā pārējie valdošās sabiedrības daļas pārstāvji. Un tagad vēlētāji skaidri parāda, ka uztver viņu kā citus politikas veidošanas no augšas pārstāvjus," saka profesors, piebilstot, ka nav piepildījušies Makrona solījumi par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu un nodokļu sloga samazināšanu. Tāpēc esot tikai loģiski, ka lielās cerības ir nomainījusi plaša vilšanās.