NATO alianses ārlietu ministru sanāksmē pirms nedēļas Briselē tika nolemts līdz šai nedēļai izvērtēt iespējamos pasākumus vistuvāk Krievijai esošo NATO dalībvalstu apsargāšanai, paredzot arī Baltijā izveidot vēl vienu NATO gaisa telpas patruļbāzi, kā arī kādu ostu pielāgot NATO miliāro kuģu vajadzībām. Tagad šis izvērtējums ir pabeigts.
"Mēs apskatām iespēju nodrošināt sauszemes, gaisa un jūras spēkus, kuru uzdevums būs aizsargāt mūsu tālākos austrumu sabiedrotos," intervijā AFP pavēstījis Brīdlovs, un piebildis, ka tas varētu notikt jau nākamnedēļ.
Uz atkārtotu jautājumu, vai uz Krievijai tuvāk esošajām NATO dalībvalstīm tiks nosūtīti amerikāņu karavīri, viņš atbildējis, ka nevar izslēgt nevienas valsts spēku iesaisti šajā operācijā.
Pēc tam, kad Krievija martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kurā dzīvo daudzi krievvalodīgie, ASV un citas rietumvalstis pārmeta Krievijai karaspēka pulcēšanu tuvu Ukrainas robežām, tādējādi rādot spēku Ukrainas tagadējai valdībai Kijevā. Brīdlovs arī trešdien apliecinājis, ka "mēs tur redzam apmēram 40 000 armijnieku. Es to raksturotu kā kombinētu spēku armiju, citiem vārdiem sakot, viņi ir pietiekami aprīkoti, lai liktu lietā militāru spēku".
Jau vēstīts, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus - jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) gan neatklāja, kur plānots izveidot papildu patruļlidmašīnu bāzi un ostu, jo pašlaik izvērtēšanas darb NATO militārajiem ekspertiem. Tomēr neoficiāli izskanējis, ka vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi papildus esošajai bāzei Šauļos, Lietuvā plānots izveidot Igaunijā, bet Latvijā kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.