Tiesas sēde ir atklāta, un to klātienē vēro gan žurnālisti, gan ekstrēmista 77 upuru ģimenes locekļi un citi interesenti.
Apsūdzētais tiesas zālē centās uzsākt sarunu ar upuru tuviniekiem, taču tiesnesis nekavējoties iejaucās un liedza Bēringam-Breivīkam to darīt.
Medijiem ir aizliegts citēt apsūdzētā teikto, taču, iespējams, pēc tiesas sēdes šis aizliegums tiks atcelts. Tāpat noteikts aizliegums publiskot apsūdzētā foto un video.
Zemākas instances tiesa iepriekš lēma, ka Bēringa-Breivīka tiesas sēde nebūs slēgta un to varēs klātienē vērot gan prese, gan viņa upuru piederīgie. Turklāt bija plānots, ka apsūdzētais tiesas priekšā stāsies ar video sakaru starpniecību.
Apsūdzētais šo lēmumu pārsūdzēja, un apelāciju tiesa viņa prasību noraidīja, taču Augstākā tiesa piektdien lēma par labu Bēringam-Breivīkam
Iepriekš tiesas sēdes, kurās tika lemts par apsūdzētā ieslodzījuma termiņa pagarināšanu, notika aiz slēgtām durvīm, bažījoties, ka ekstrēmists varētu mēģināt sazināties ar iespējamajiem līdzzinātājiem.
Taču izmeklēšanas gaitā pieaugusi policijas pārliecība, ka Bērings-Breivīks rīkojies viens pats.
Bērings-Breivīks ir atzinis, ka 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, kurā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus. Tāpat viņš atzinis, ka sarīkoja apšaudi Ūteijas salā, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem apšaudē viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti. Kā liecina Bēringa-Breivīka internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānoja vismaz no 2009.gada un tos realizēja vienatnē.
Kā pamatojumu slaktiņam Bērings-Breivīks min naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku. Viņa tiesāšana šajos noziegumos varētu sākties 2012.gada aprīlī.