Noslēgusies Grieķijas finansiālās glābšanas programma

Svinības šī notikuma atzīmēšanai nav paredzētas, taču Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pirmdien ieplānojis teikt ļoti gaidītu uzrunu.

Eiropas Savienības (ES), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) nodrošinātās trīs glābšanas programmās 2010., 2012. un 2015.gadā Grieķijai kopumā tika izsniegti aizdevumi 289 miljardu eiro apmērā.

Taču šie aizdevumi tika piešķirti ar nosacījumiem, ka Grieķija īstenos noteiktus taupības pasākumus, izraisot vidējā Grieķijas iedzīvotāja ienākumu kritumu par ceturtdaļu.

Pēc finanšu krīzes valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) nokritās no 354 miljardiem dolāru 2008.gadā līdz 194 miljardiem dolāru 2016.gadā.

Finanšu tirgi turpmākajos mēnešos izlems, vai dalības pārtraukšana pēdējā glābšanas programmā tiešām nozīmē, ka Grieķijas finanšu krīze ir galā.

Tikmēr Grieķijas centrālās bankas vadītājs Jannis Sturnars norāda, ka "Grieķijai vēl tāls ceļš ejams." Viņš brīdina, ka gadījumā, ja Grieķija "tagad vai nākotnē atkāpsies no saviem solījumiem, tad finanšu tirgi mūs pametīs un mēs nespēsim refinansēt aizdevumus ar ilgtspējīgiem atmaksas nosacījumiem."

Tāpat Sturnars pauž bažas, ka gadījumā, ja "tiks piedzīvots spēcīgs starptautisks saspīlējums, vai nu Itālijā vai Turcijā, vai globālajā ekonomikā, mēs saskarsimies ar grūtībām finanšu tirgu piekļuvē."

Grieķijas valdība gan lēš, ka valsts finansēšanas nepieciešamības šobrīd ir nodrošinātas līdz 2022.gadam, sniedzot Atēnām iespēju plānot atgriešanos kapitāla tirgos.