"Lietuvas ekonomika darbojas labi un nākotnē darbosies labāk. Tā ir atvērta, tādēļ atkarīga no ārējiem faktoriem. (..) Būtībā mēs joprojām izjūtam finanšu krīzes sekas. Kā tas skar Lietuvu? Lietuva ir daļa no liela bloka, kas ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Pēc Gurrijas teiktā, galvenie faktori, kas ietekmē Lietuvu, ir Eiropas Savienības un Krievijas ekonomika un visas pasaules ekonomiskās tendences.
"Mums nav datuma [iespējamai Lietuvas uzņemšanai], jo mēs uzskatām, ka tas ir pārāk svarīgi, lai steigtos. Tas ir process, kurā svarīgākais ir, lai tas būtu kvalitatīvs," viņš sacījis.
Lietuvas prezidente savukārt norādījusi, ka OECD atzinīgi vērtē gan Lietuvas centienus gādāt par savu enerģētisko drošību un daudzveidot savus gāzes un elektroenerģijas piegādes avotus, gan valsts ekonomisko situāciju.
"Par OECD dalībvalstīm kļūst tikai attīstītas, ekonomiski stipras un stabilas valstis. Prasības ir stingras, bet tās vedina vēl vairāk saņemties. Labumu no to izpildes sajutīs visi Lietuvas cilvēki," teikts viņas paziņojumā presei.
Kā atzinusi Grībauskaite, lai Lietuva drīzāk tiktu uzņemta organizācijā, tai vēl jāīsteno valsts uzņēmumu reforma, jāgroza meža likums, samazinot virsmežniecību skaitu, jāuzlabo veselības aizsardzības sistēma un patērētāju tiesību aizsardzība, mērķtiecīgi jātiecas vēl vairāk uzlabot nodokļu ievākšanu, jāveicina tirgus liberalizācija, jāattīsta digitālā ekonomika, inovācijas un zinātniskā pētniecība.
Oficiālu pieteikumu uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā Lietuva iesniedza 2002.gadā, bet uzaicinājumu sākt iestāšanās procesu saņēma pagājušās vasaras sākumā un cer pievienoties organizācijai ne vēlāk kā 2018.gadā.
Lietuva aktīvi piedalās OECD komitejās un darba grupās, valsts pārstāvji sadarbojas ar organizācijas ekspertiem konkurences stiprināšanas, ekonomikas liberalizācijas un korupcijas apkarošanas jomā. Lietuva iesaistījusies arī OECD sniegtajā atbalstā Ukrainai.