"Francija uzņemas galvenos pūliņus Eiropas aizsardzībā, bet tā nevar būt viena un nevēlas būt viena," pavēstīja Olands, ierodoties ES līderu samitā Bratislavā. Viņš atklāja, ka devies uz samitu, darba kārtībā par galveno uzskatot drošības jautājumu.
Francija, kas pēc Lielbritānijas izstāšanās būs vadošā militārā lielvalsts ES, un Vācija ir aicinājušas uz "aktīvāku" bloka aizsardzības politiku, lai atjaunotu pārliecību, ko satricinājuši pēdējā laikā Eiropā notikušie terorakti, migrācijas krīze un globalizācija.
Olands uzsvēra, ka Francija vēlas sadarboties ar jau esošajām aliansēm, proti, ASV un NATO, lai nodrošinātu Eiropas drošību.
Tomēr Eiropai jāspēj nostāties pašai uz savām kājām, ja tāda vajadzība rastos, teica Olands, iespējams, norādot uz ASV republikāņu Baltā nama kandidāta Donalda Trampa šaubīgajiem izteikumiem par Vašingtonas saistībām pret NATO krīzes situācijās.
"Visiem ir jāzina, ka, ja ASV izlemtu atkāpties, Eiropai ir jābūt spējīgai pašai sevi aizstāvēt," paziņoja Olands.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers šonedēļ nāca klājā ar aicinājumu izveidot ES spēku galveno mītni.
Nepiedaloties Lielbritānijai, samitā Slovākijas galvaspilsētā piektdien tiekas pārējo 27 ES dalībvalstu līderi, lai apspriestu bloka nākotni pēc britu 23.jūnijā referendumā paustā lēmuma izstāties no ES.