Pandēmija pastiprina bažas par Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanu

Katedrāles rektors Patriks Šovē intervijā BBC saka: "Dievmāte ir 850 gadu veca kundze. Viņa ir ievainota, veca kundze. Un es domāju, ka pastāv simboliska saikne starp viņu un visiem vecajiem, ievainotajiem, tiem, kuri atrodas karantīnā vai izolācijā pansionātos. Arī pie Dievmātes tagad neviena nav, viņa tagad ir viena, taču ne pamesta." Arī Šovē saka, ka ēkas struktūra joprojām nav droša. "Tā ir trausla. Pietiks tikai ar vētru, virpuļviesuli, un tā var sakustēties. Tikai tad, kad tiks noņemtas vecās, sakusušās sastatnes, mēs varēsim teikt, ka katedrāle ir simtprocentīgi glābta."

Ugunsgrēks 2019. gada 15. aprīlī tika pamanīts pulksten 18.43 uz katedrāles jumta pie 93 metrus augstā koka un svina torņa, kas katedrālei tikai piebūvēts 1859. gadā, atgādina The Guardian. Liesmas ātri izpletās pa jumta konstrukciju, kas būvēta no gadsimtiem veciem ozolkoka baļķiem. Pirms astoņiem vakarā šokētie parīzieši vēroja, kā torņa smaile uzgāžas uz degošā jumta. Ap 500 ugunsdzēsējiem 15 stundas cīnījās pret liesmu tālāku izplešanos. Uguns tika savaldīta 9.30 nākamajā rītā. Tā bija iznīcinājusi divas trešdaļas katedrāles jumta, bija iebrukusi daļa no griestu velvēm. Liesmās izkusa ap 400 tonnām svina no jumta un torņa konstrukcijām. 

Tieši bažas par piesārņojumu ar svinu pagājušajā vasarā lika apturēt restaurācijas darbus, lai veiktu dekontamināciju katedrāles apkārtnē. Arī rudenī darbi bija jāpārtrauc ārkārtīgi stiprā vēja dēļ.

17. martā restauratori no visas valsts, kas strādāja katedrālē, tika aizsūtīti mājās vīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ. Jau martā bija paredzēts sākt ugunsgrēka laikā sakusušo un daļēji sabrukušo sastatņu 40 tūkstošu stieņu demontāžu, ko tika plānots veikt vairāku mēnešu garumā vismaz līdz jūnijam. Taču, kā atzīmē CNN, Makrons pirmdien paziņoja, ka izolācijas pasākumi tiek pagarināti vēl par vismaz mēnesi.