No 751 EP deputātu vietām EPP ieguvusi 211 vietas.
Otrajā vietā ir Eiropas Sociālistu partija (S&D) ar 25,7% balsu, kas tai dod 193 vietas parlamentā.
Trešā ir Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE), iegūstot 9,85% balsu un 74 vietas.
Zaļie/Eiropas Brīvā alianse ieguvusi 7,72% balsu un 58 vietas.
Eiropas Apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie (GUE/NGL) saņēmuši 6,26% balsu un 47 vietas.
Ar politiskajām grupām nesaistīti kandidāti ieguvuši 40 vietas, saņemot 5,33% balsu.
Eiropas Konservatīvie un reformisti ieguvuši 39 vietas parlamentā, par viņiem balsojuši 5,19% vēlētāju.
Eiropas brīvības un demokrātijas grupa (EFD) ieguvusi 33 vietas, par viņiem balsojuši 4,39%.
Jaunievēlētie deputāti, kas nav saistīti ar nevienu iepriekšējā parlamenta sasaukuma izveidotu grupu - 56, saņemot 7,46%.
Lai gan visvairāk vietu parlamentā ieguvusi EPP, par vēlēšanu uzvarētājiem var uzskatīt arī eiroskeptiķus, protesta partijas, kreisos un labējos ekstrēmistus. EP pirmdien publiskotās prognozes liecina, ka eiroskeptiķu partijas varētu būt ieguvušas aptuveni 140 vietas parlamentā.
Francijas premjerministrs Manuels Valss galēji labējās Nacionālās frontes (FN) uzvaru EP vēlēšanās Francijā nodēvējis par politisku zemestrīci.
Pēc gandrīz visu rezultātu apkopošanas, FN ieguvusi 25% balsu, pārliecinoši pārspējot centriski labējo Tautas kustības savienību (UMP), kas saņēmusi 20,8% balsu, un valdošo Sociālistu partiju, kas ieguvusi 14% balsu.
Tas nozīmē, ka FN ieguvusi 24 no 74 Francijai atvēlētajām vietām EP.
Lielbritānijā, kur EP vēlēšanas notika pagājušo ceturtdien, uzvaru guvusi Naidžela Faridža vadītā eiroskeptikā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas ieguvusi vairāk nekā 27% balsu, liecina rezultāti pēc balsu apkopošanas desmit no 12 Lielbritānijas reģioniem.
Premjerministra Deivida Kemerona vadītie konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi katrs saņēmuši mazāk par 24% balsu.
Faridža savas partijas pārsteidzos panākumus raksturoja kā "neparastākos rezultātus britu politikā simts gadu laikā".
Tikmēr Dānijā visvairāk balsu ieguvusi galēji labējā pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija un Ungārijā - galēji labējā Kustība par labāku Ungāriju (Jobbik).
Austrijā labi panākumi ir labējā spārna Austrijas Brīvības partijai (FPOe), kas ierindojusies trešajā vietā ar 20% balsu.
Nīderlandē Gērta Vildersa pārstāvētā Nīderlandes Brīvības partija (PVV) ierindojusies otrajā vietā.
Tikmēr Vācijā - ES lielākajā dalībvalstī ar visvairāk vietām EP - un Itālijā stingras pozīcijas saglabājuši centriskie spēki.
Vācijā visvairāk balsu saņēmuši kancleres Angelas Merkeles konservatīvie - Kristīgo demokrātu savienība un Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU).
Oficiālie rezultāti liecina, ka CDU/CSU ieguvusi 35,3% balsu.
Spēcīgi startējuši arī Merkeles "lielās koalīcijas" partneri sociāldemokrāti (SPD), kas izcīnījuši 27,3% balsu.
Pērn izveidotā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācija (AfD) ieguvusi 7% balsu un attiecīgi septiņas vietas EP, bet neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD) ieguvusi 1% balsu un attiecīgi savu pirmo vietu EP.
Itālijā pārliecinošu uzvaru guvusi Itālijas premjerministra Mateo Renci Demokrātiskā partija, kas ieguvusi 41,4% balsu, ievērojami apsteidzot populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S), liecina sākotnējie rezultāti.
Tikmēr Spānijā divas vadošās partijas - valdošā konservatīvā Tautas partija (PP) un Sociālistu partija - zaudējušas mazākām kreisā spārna partijām.
Grieķijā visvairāk balsu ieguvusi galēji kreisā partija Syriza, kas guvusi arī labus panākumus vienlaikus ar EP vēlēšanām notikušajās pašvaldību vēlēšanās.
EP vēlēšanās 28 bloka dalībvalstīs nobalsojuši 43,09% vēlētāju.
(Papildināta no 11.rindkopas.)