"Mums (ES un ASV) jāstrādā kopā. Mēs esam sabiedrotie un draugi," piemēram, izteicās Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Savukārt Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro norādīja: "Mēs esam sabiedrotie, un būtu smieklīgi, ja mēs viens otru apliktu ar [muitas] tarifiem, kad mums ir kopīgs konkurents - Ķīna."
Viņiem piebalsoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kas uzsvēra, ka "ir svarīgi no paša sākuma veidot labas attiecības ar jauno [ASV] administrāciju".
"Mēs joprojām saņemam daudz LNG (sašķidrinātās gāzes) no Krievijas. Kāpēc to neaizstāt ar amerikāņu LNG, kas ir lētāka," piebilda fon der leiena.
Vienīgie kritiskie izteicieni izskanēja no līdzšinējā augstākā ES pārstāvja ārlietu un drošības jautājumos Žuzepa Borela, kurš paziņoja, ka Trampam esot "atšķirīgas attiecības ar patiesību", nekā normāliem cilvēkiem.
Ar Trampu mēs nonākam "pasaulē, kuru lielākā mērā vada intereses, nevis vērtības," brīdināja Borels.
Tramps iepriekš izsaucis ES līderu satraukumu, solot piemērot muitas tarifus importam no ES, kā arī radījis šaubas par turpmāko ASV atbalstu Ukrainai.
Tomēr fon der Leiena norādīja, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu skar arī ASV intereses, jo Maskavai atbalstu tagad sniedz Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja.
"Indijas-Klusā okeāna [reģiona] un Eiropas drošība ir savstarpēji saistīta, un savstarpēji saistītas ir arī ASV un ES intereses," uzsvēra EK prezidente.
Iepriekš Orbāns, kam ir tuvas attiecības ar Trampu, ES atradās pārija lomā, jo cenšas saglabāt saites ar Maskavu un pauž "neliberālus" uzskatus.
Fon der Leiena līdz šim boikotēja visus pasākumus, ko Ungārija rīkoja kā pašreizējā ES prezidējošā valsts, un 9.oktobrī, abiem pēdējo reizi publiski tiekoties Eiropas Parlamentā (EP), EK prezidente atļāvās Ungārijas premjeru skarbi nostrostēt.
Taču piektdien viņa netaupīja smaidus un no tribīnes pateicās "dārgajam Viktoram par izcilo viesmīlību".
Arī Orbāns izvairījās no asumiem, norādot, ka "šī nav skatuve domstarpību noskaidrošanai" un ka konflikti ar fon der Leienu "atstāti pagātnē".
Orbāns atturējās arī no jebkādas prokrieviskas retorikas, daudzinot ukraiņu karavīru "varonīgo drosmi".
Ungārijas premjers arī paziņoja, ka uzņemt Eiropas līderus Budapeštā viņam ir īpašs pagodinājums.
Tiesa, piektdienas samita galvenais jautājums bija bloka konkurētspējas vairošana, nevis Ukrainas jautājums.
Dalībvalstu līderi pieņēma "Budapeštas deklarāciju", kas satur 12 punktu plānu ES tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanai.
"Ja amerikāņi izlēmuši padarīt Ameriku atkal varenu, mums jāpadara atkal varena Eiropa," uzsvēra Orbāns.
Tomēr vēl dienu iepriekš Orbānam notika asāku vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Viņš atkārtoti aicināja Ukrainu izbeigt cīņu un vienoties ar Krieviju.
Uz to Zelenskis atbildēja ar virkni asu retorisku jautājumu: "Kas tu tāds esi? Vai tavi bērni mirst? Vai tie te tiek nogalināti? Vai tavas mājas tiek sagrautas? (..) Tā ir bezjēdzība un disharmonija (..) Mēs tādus tagad saucam par "dīvāna ekspertiem"."
Aicinājumos ukraiņiem nolikt ieročus Orbānam pievienojās vienīgi Slovākijas kreisi populistiskais premjerministrs Roberts Fico.
Lai Ungārijas premjers no šīs nostājas piektdien neatkāpās, viņš atzina, ka tas esot Ukrainas "suverēnais lēmums" turpināt cīņu. "Tā ir viņu valsts, viņu nākotne, viņu dzīves," uzsvēra Orbāns.
Tikmēr fon der Leiena un pārējie ES līderi pauda apņēmību atbalstīt Ukrainu, pat ja ASV Trampa vadībā mainīs savu ārpolitiku.
ES līderi piektdien nosodīja arī palestīniešu atbalstītāju bandu uzbrukumus izraēliešu futbola līdzjutējiem ceturtdien Amsterdamā.
Vairāku dalībvalstu līderi aicināja veikt arī Gruzijas parlamenta vēlēšanās pieļauto pārkāpumu ārējo izmeklēšanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 26.oktobrī notikušajās vēlēšanās uzvarēja Bidzinas Ivanišvili dibinātā un faktiski vadītā partija "Gruzijas sapnis", kas it kā esot izcīnījusi absolūto vairākumu.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādīja, ka visiem zināms, ka aiz vēlēšanu rezultātu viltošanas stāv Ivanišvili, un ka visiem zināms, cik viņam tuvas attiecības ar Krieviju.