Iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs atzinis, ka pētījuma rezultāti ir satraucoši. "Vācija ciena imigrantu izcelsmi un kultūras identitāti, taču mēs nepieņemam autoritārisma importu, antidemokrātiskus un reliģiski fanātiskus uzskatus," ceturtdien publicētajā intervijā laikrakstam Bild uzsvēris ministrs.
Nevienam, kurš cīnās pret brīvību un demokrātiju, Vācijā nav nākotnes, piebildis Frīdrihs, kurš pārstāv Kristīgi sociālo savienību (CSU), valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) Bavārijas meitaspartiju.
Aptauja liecina, ka starp Vācijā dzīvojošajiem musulmaņiem, kuri nav Vācijas pilsoņi, 52% atbalsta integrāciju, kamēr 48% ir "stingri noskaņoti uz nodalīšanos" un nepārprotami noraida vācu vairākuma kultūru. Taču, ja ņem vērā arī tos musulmaņus, kuri ir Vācijas pilsoņi, šī proporcija attiecīgi ir 78% un 22%.
Iekšlietu ministrijas pētījums "Jauno musulmaņu ikdienas dzīve Vācijā" veikts, intervējot tos musulmaņus, kas nav Vācijas pilsoņi un ir vecumā no 14 līdz 32 gadiem. Pētījumā intervētas arī citas Vācijā dzīvojošo musulmaņu demogrāfiskās grupas, kā arī veikta televīzijas programmu analīze.
Šobrīd Vācijā dzīvo aptuveni četri miljoni musulmaņu, no kuriem gandrīz puses ir Vācijas pilsoņi.
Pētījumā konstatēts, ka vecuma grupā no 14 līdz 32 gadiem musulmaņu vidū pastāv apakšgrupa, kas pieskaitāma reliģiskiem ekstrēmistiem, kam ir "antirietumnieciski uzskati un kuri ir gatavi lietot vardarbību". Šī grupa veido aptuveni 15% no visiem musulmaņiem, kuriem nav Vācijas pilsonības.
Hans Pēters Ūls, kurš CDU/CSU Budestāga frakcijā ir atbildīgs par iekšlietām, sarunā ar laikrakstu Neue Osnabrücker Zeitung atzinis, ka lielais musulmaņu skaits, kas nevēlas integrēties, ir "satraucošs".
Viņš norādījis, ka integrācijas noraidīšana var kļūt par "auglīgu augsni fanātismam un terorismam", taču vienlaikus piebildis, ka tam tā obligāti nav jābūt. Ūls arī aicinājis islāmticīgajiem imigrantiem apliecināt savu integrēšanos vācu sabiedrībā.
Tikmēr Brīvo demokrātu partija (FDP), kas arī pārstāvēta kancleres Angelas Merkeles vadītajā koalīcijā, ministrijas pētījumu kritizē. "Man jābrīnās, ka Iekšlietu ministrija izmantojusi nodokļu maksātāju naudu, lai finansētu pētījumu, kas rada laikrakstu virsrakstus, nevis atklājumus," izticies FDP frakcijas loceklis Serkans Tērens, kurš specializējies iekšpolitiskajos jautājumos.
Viņš apgalvo, ka gados jauno musulmaņu piekoptie kulti bieži ir "tukša čaula", kam nav nekāda sakara ar patiesu reliģisku praksi, bet gan ar "provokāciju un kulturālo segregāciju".
Tērens, kurš pats ir turku izcelsmes vācietis, norāda, ka nepastāv automātiska saikne starp reliģiju un vardarbību. "Citi pētījumi un mana personīgā pieredze to apliecina," piebilst politiķis.
Tikmēr psihologs Volfgangs Frinte, kurš vadījis ministrijas pētnieku grupu, norādījis, ka iegūtie rezultāti viņu nepārsteidz. Sarunā ar ietekmīgo nedēļas žurnālu Der Spiegel viņš vienlaikus uzsvēris, ka to Vācijā dzīvojošo musulmaņu skaits, kas pieturas pie radikāliem uzskatiem, samazinās, jo arvien vairāk islāmticīgo distancējoties no islāmistu terorisma.