Belovežas gārša, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, laikā no 2016.gada līdz 2018.gadam kļuva par domstarpību cēloni starp Poliju un Eiropas Savienību (ES).
2018.gadā izciršana tika apturēta, jo ES Tiesa secināja, ka Polijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Savienības normas, izcērtot kokus, kas vecāki par 100 gadiem.
Tiesa paziņoja, ka Polijai ir nekavējoties jāpārtrauc ciršanas darbi, vai arī tai tiks noteikti naudas sodi.
Polijas valdība apgalvo, ka izciršana nepieciešama, lai novērstu astoņzobu mizgrauža radītos bojājumus, attīrītu takas un samazinātu meža ugunsgrēku risku.
BBC vēsta, ka amatpersonas plāno palielināt koku izciršanu, un Polijas Klimata un vides ministrija jau apstiprinājusi jaunas kvotas.
Klimata un vides ministra vietnieks žurnālistiem sacīja, ka līdz ar dokumentu parakstīšanu par jauniem izciršanas darbiem ES tiesas spriedums nav pārkāpts.
Viņš norādīja, ka EK bijušas problēmas ar ierosinātajām kvotām vienā no Belovežas gāršas trīs mežsaimniecības apgabaliem.
Amatpersona sacīja, ka pārējos apgabalos izciršana netiks sākta, kamēr nebeigsies savvaļas putnu vairošanās sezona, un nenotiks tajās meža daļās, kas ir vecākas par simts gadiem.
Taču nevalstiskās organizācijas Wild Poland Foundation pārstāvis sacīja, ka šāds lēmums ir "spļāviens sejā".
"Mēs centīsimies pārliecināt atbildīgās institūcijas apturēt izciršanu," viņš paziņoja.
Cita nevalstiskā organizācija ClientEarth norādīja, ka plāni ir slikti sagatavoti un novedīs arī pie aizsargājamo koku izciršanas.
Belovežas gāršā ir unikāla augu un dzīvnieku pasaule, tostarp tur mīt kontinenta lielākais zīdītājs sumbrs jeb Eiropas bizons.
Zinātnieki, ekologi un ES uzskata šī meža izciršanu par nepamatotu un aktīvisti apgalvo, ka tai ir komerciāli nolūki.