Pašlaik par to notiekot intensīvas sarunas starp Nacionālās aizsardzības ministriju un Infrastruktūras ministriju.
"Katra lidosta kaut kādā veidā jāpielāgo un jāadaptē iespējai sadarboties un strādāt kopā ar bruņotajiem spēkiem," ministra teikto preses konferencē citē poļu medijs. Ministrs uzsvēra, ka daļa Polijas lidostu jau tagad tiek reizē izmantotas gan civilajiem, gan militārajiem mērķiem. Labs piemērs esot Jāņa Pāvila II lidosta Krakovā – Balicē –, kur atrodoties gaisa spēku bāze un reizē darbojas starptautiskā civilā lidosta. Militāriem mērķiem tiekot izmantota arī daļa Šopēna starptautiskās lidostas teritorijas galvaspilsētā Varšavā.
Polijas infrastruktūras ministra vietnieks Macejs Laseks jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka notiek sarunas ar Nacionālās aizsardzības ministriju par lidostu piemērošanu divējādai izmantošanai. Polijā pašlaik esot 15 lidostu, kas esot divas reizes vairāk nekā militāro lidostu. Viņš skaidroja, ka civilo lidostu teritoriju militāri izmantojamajās daļās varētu tikt izvietoti transportmezgli,evakuācijas punkti, palīdzības sniegšanas punkti un kravu apstrādes mezgli. Infrastruktūras pielāgošana tam jau esot sākta.
Piemēram, Žešovas lidosta pašlaik tiekot paplašināta. Krakovas lidostā notiekot sagatavošanās darbi. Katovices un Vroclavas lidostā tiekot būvēti kravu apstrādes mezgli, dzelzceļa pievadi, degvielas uzpildes stacijas. Ščecinas lidostas attīstības plānā to paredzēts attīstīt gan civilo pasažieru plūsmas palielināšanai, gan ātrai reaģēšanai apdraudējuma vai stihisku nelaimju gadījumos.
V. Kosiņaks-Kamišs arī paziņojis, ka ir izveidojis īpašu nodaļu drošības infrastruktūras attīstīšanas programmai Centrālās Pomerānijas reģionā. Tā jau tikusies ar reģiona pašvaldību pārstāvjiem un ekspertiem. Sanāksmē spriests par galveno ceļu infrastruktūras attīstīšanu ap Gdiņas ostu un Gdaņskas lidostu, kas tiek dēvēta par Sarkano ceļu. Šī projekta attīstīšanā aktīvi iesaistījusies arī Finanšu ministrija un Infrastruktūras ministrija.