Konstitucionālās tiesas lēmums stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, tajā pašā, kad spēkā stājas ES direktīva, kas visā savienībā ievieš vienotus košera un halala gaļas ražošanas noteikumus. "1.janvārī par to nebūs šaubu," sarunā ar Polijas Radio uzsvēra lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba.
Taču dzīvnieku tiesību aizstāvji tam nepiekrīt, norādot, ka ES direktīva ļaujot dalībvalstīm pieprasīt izņēmuma tiesības. "Lemt par to, vai mēs vēlamies likumu, kas atļauj vai neļauj šādu kaušanas veidu, ir mūsu ziņā," intervijā aģentūrai AFP norādīja organizācijas Empatia pārstāvis Darjušs Gžira.
Ar 1997.gadā pieņemto likumu lopu kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem, Polijā tika aizliegta, taču 2004.gadā rituālā kaušana tika atkal atļauta.
Pamatojoties uz dzīvnieku tiesību aizstāvju organizāciju prasībām, Polijas ģenerālprokurors jūnijā vērsās Konstitucionālajā tiesā.
Gan jūdaistu, gan musulmaņu garīdznieki apgalvo, ka lopu apdullināšana pirms kaušanas esot pretrunā ar viņu reliģijām. Tomēr Polijā šim jautājumam nav tik asas politiskas pieskaņas kā Rietumeiropas valstīs, kur mājo lielas islāmticīgo kopienas un kurās dzīvnieku tiesību aizstāvji pat izpelnījušies apsūdzības rasismā.
Polijā ebreju un musulmaņu kopienas sastāda tikai dažus desmitus tūkstošus no 38 miljonus lielā iedzīvotāja kopskaita. Vienlaikus Polijā darbojas aptuveni divi desmiti specalizētu rituālo kautuvju un tā ir vadošā košera un halala gaļas eksportētājvalsts. Pagājušajā gadā košera un halala gaļas eksporta apjoms sasniedza 200 miljonus eiro.