"Ir tikai divas iespējas - cietumā es nevarētu uzrunāt tautu, rakstīt, tikties ar cilvēkiem," radiostacijā Catalunya Radio norādīja Pudždemons, kuram draud apcietināšana apsūdzībās par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot neatkarības referendumu.
"Vienīgā iespēja ir to darīt brīvi un droši," viņš piebilda.
"Mūsdienās lieli biznesa projekti un akadēmiskā izpēte būtībā tiek veikta, izmantojot jaunās tehnoloģijas," norādīja Pudždemons.
"Tie nav normāli apstākļi, ko mēs būtu vēlējušies, bet diemžēl ir grūtāk to darīt [vadīt Kataloniju] no Spānijas valsts, kur mēs atrastos cietumā," uzsvēra bijušais reģiona premjers.
Pudždemons ir separātistu bloka vienīgais kandidāts uz reģiona premjerministra amatu.
Centrālā valdība ir brīdinājusi, ka paturēs tiešo Katalonijas pārvaldi, ja Pudždemons mēģinās panākt pārvēlēšanu amatā, atrodoties ārzemēs.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, tostarp vicepremjers Uriols Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija Ciudadanos (Pilsoņi), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.