Šoreiz referendumu iezīmējusi īpaša aktīva arodbiedrību iesaistīšanās kampaņā, aktīvas pirmsbalsošanas debates un vēlētāju aktivitāte, kas pārsniedza 58%. Tā parasti šajā valstī, kur referendumi par dažādām iniciatīvām notiek ik pēc pāris mēnešiem, lielākoties nepārsniedz 50%.
Iniciatīvu par 13. pensiju atbalstīja kreisās partijas, taču pret to stingri iestājās labējās un centriskās partijas, kā arī Šveices valdība un parlaments. Valdības pārstāvji argumentēja, ka tas valsts budžetā katru gadu prasīs papildus vairāk nekā četrus miljardus Šveices franku (4,16 miljardi eiro), kuru iegūšanai nāksies celt nodokļus. Tas varot arī apdraudēt sociālās drošības sistēmas finanšu stabilitāti.
Swissinfo.ch vēsta, ka 13. mēneša pensijas iniciatīvu atbalstīja 58,24% balsojušo un tā ieguva arī balsojušo vairākuma atbalstu 16 no 26 Šveices kantoniem. Sešos kantonos atbalsts pārsniedza 70%, bet valsts rietumos esošajā Jurā – 82%.
Šī bija pirmā reize, kad Švei - ces vēlētāji referendumā at - balstījuši priekšlikumu, kas liek izdarīt izmaiņas valsts so - ciālās drošības sistēmā, vēsta ziņu aģentūra ATS-Keystone.
Šī ir arī pirmā reize, kad sekmīgi iniciatīvu cauri valsts tiešās demokrātijas sistēmai izdevies izvirzīt arodbiedrībām.
Šveices Arodbiedrību federācijas vadītājs Pjērs Īvs Maijārs intervijā AFP šo nosaucis par vēsturisku brīdi. "Balsojums rāda, ka valdība, vairākums parlamentā un darba devēji ir pārāk ilgi ignorējuši pensiju problēmu. Esam laimīgi, ka mums ir tiešā demokrātija, kas atļauj mums to izlabot," teica P.Ī. Maijārs.
Savukārt labējās Liberālās partijas jauniešu nodaļas ierosinājumu nākamās desmitgades laikā pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu no 65 uz 66 gadiem, lai šādi nodrošinātu pensiju sistēmas tālāku finansēšanu, noraidīja 74,72% no pilsoņiem, kuri piedalījās referendumā. Un vairākums balsojušo to noraidīja visos Šveices kantonos.