"Mums ir dokumenti, kas liecina, ka pastāvējuši līgumi starp Rietumu zāļu ražotājiem un Austrumvācijas iestādēm par medicīniskām pārbaudēm," aģentūrai AFP pastāstīja Vācijas federālā arhīva līdzstrādnieks, daļēji apliecinot ziņas, kas parādījušās laikrakstā Der Tagesspiegel.
Avīze, pamatojoties uz dokumentiem, vēsta, ka ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) Veselības ministriju līgumi bijuši vairāk nekā 50 Rietumu uzņēmumiem un ka laikā no 1983. līdz 1989.gadam kopumā veikti 165 zāļu izmēģinājumi. Par to komunistiskais režīms saņēmis 860 000 Rietumvācijas marku.
Der Tagesspiegel ziņo, ka starp šiem uzņēmumiem bijušas tādas kompānijas kā Bayer, Schering, Hoechst (tagad Sanofi), Boehringer Ingelheim un Goedecke (šobrīd pieder Pfizer). Laikraksts norāda, ka izmēģinājumu dalībnieki bieži neesot par to informēti, taču to federālais arhīvs nevarēja apstiprināt.
Savukārt reģionālā sabiedriskā raidorganizācija MDR ziņo par 60 gadus vecā Gerharda Lērera gadījumu. 1989.gadā viņš pēc sirdslēkmes nonāca Drēzdenes slimnīcā, kur ārsts Lēreram izrakstīja "īpašas tirgū neesošas zāles", pēc kuru lietošanas pacienta stāvoklis esot pasliktinājies. Lērera sieva slepus paņēmusi dažas tabletes. MDR pēc viņas lūguma veikusi šo tablešu pārbaudi. Tās izrādījās placebo medikamenti, kuri tikuši pārbaudīti pēc uzņēmuma Hoechst pasūtījuma.
Kā ziņots, Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants Ikea novembrī atzina, ka daži no tā piegādātājiem septiņdesmitajos gados VDR izmantojuši ieslodzīto piespiedu darbu. Mediji ziņo, ka piespiedu darbaspēku komunistu cietumos izmantojuši arī pasta tirdzniecības uzņēmumi Neckermann un Quelle.