Šīs vēlēšanas var kļūt par protesta balsojumu, jo daudzu valstu iedzīvotāji nav apmierināti ar tajās valdošo politisko spēku rīcību ekonomiskās krīzes laikā. Tādēļ labas izredzes savākt lielu balsu ražu un iegūt kādu no eirodeputātu vietām paveras kreisi un ekstrēmi noskaņotajām partijām.Pēdējās aptaujas liecina, ka vājus rezultātus Eiroparlamenta vēlēšanās varētu gūt Lielbritānijas premjerministra Grodona Brauna pārstāvētā Leiboristu partija. To gatavojas atbalstīt tikai 17 procenti britu balsstiesīgo. Leiboristiem priekšā aizsteigusies opozīcijā esošā Konservatīvā partija un Lielbritānijas parlamenta trešā partija – liberāldemokrāti. G.Brauna partiju pat apsteigusi eiroskeptiskā Neatkarības partija.Pēdējo aptauju rezultāti Nīderlandē demonstrē, ka premjerministra Jana Petera Balkenendes Kristīgo demokrātu partija varētu iegūt 14 procentus balsu, bet tās koalīcijas partnere kreisi noskaņotā PvdA partija – 12 procentus. 12 procentus balsu varētu savākt arī bēdīgi slavenā galēji labējā politiķa Gērta Vildersa pārstāvētā Brīvības partija. G.Vilders pazīstams ar savu naidīgo attieksmi pret musulmaņiem un islāmu.
Piektdien pie vēlēšanu urnām dosies Īrijas iedzīvotāji, bet Latvija, Kipra, Malta un Slovākija balsos sestdien. Čehijā balsošana norisināsies piektdien un sestdien, bet Itālijā - sestdien un svētdien. Pārējās 18 dalībvalstis balsos svētdien.