Šimonīte un Reinderss runāja par "atbalstu Ukrainai, starptautisko reakciju uz Krievijas militāro agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, kā arī iespējām izmantot ES sankciju dēļ iesaldētos Krievijas aktīvus, lai kompensētu Ukrainai nodarītos zaudējumus un palīdzētu valsti atjaunot", informēja Lietuvas valdības preses dienestā.
"Jau tagad mūsu rīcībai ir jābūt kā neapšaubāmam brīdinājumam, ka Krievijas kara noziegumi Ukrainā [..] netiks ignorēti un to organizētāji un izpildītāji nepaliks nesodīti," paudusi Lietuvas premjerministre.
"Mums arī jāatrod likumīgas iespējas, kā sankciju dēļ iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai," viņa piebilda.
Šimonīte "uzsvēra nepieciešamību kopīgos centienos ar sankcijām pastiprināt un palielināt spiedienu uz Krieviju un Baltkrieviju", Maskavas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā turpinoties jau gandrīz gadu.
Viņa apliecināja, ka Lietuvai nebūtu principiālu iebildumu šajā procesā paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) mandātu.
Šimonīte Reindersam teikusi, ka Lietuva pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot starptautisku koordinācijas centru Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai.
Lietuva to uzskata par pirmo soli ceļā uz speciāla tribunāla izveidi, paziņoja Lietuvas valdības preses dienestā.
Vizītes Viļņā laikā ES tiesiskuma komisāram paredzēts tikties arī ar parlamenta spīkeri Viktoriju Čmilīti-Nilsenu, tieslietu ministri Evelīnu Dobrovolsku un Konstitucionālās tiesas prezidenti Danuti Jočieni.
Eirokomisāram arī plānots piedalīties diskusijā Viļņas Universitātē un apmeklēt Okupāciju un brīvības cīņu muzeju.
Oktobrī Lietuva, Latvija un Igaunija aicināja ES kopā ar starptautiskajiem partneriem izveidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai. Valstis norāda, ka tāds tribunāls ļautu saukt pie atbildības Krievijas līderus.
Tribunāla izveidi kā nozīmīgi ES uzdevumu ceturtdien pirms ES samita sarunā ar žurnālistiem uzsvēra arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Tāpat viņa sacīja, ka jāatrod risinājums, kā ES sankciju dēļ iesaldētos līdzekļus varētu izmantot Ukrainas atjaunošanai. Kā vienu no risinājumiem viņa piedāvāja iespēju, ka Krievija prasa ES atdot iesaldētos aktīvus, savukārt Ukraina prasa Krievijai segt izdevumus par valsts atjaunošanu. Tad ES no iesaldētajiem aktīviem iegūtos līdzekļus piešķir Ukrainai, tā sedzot tās prasību Krievijai. Viņa par negodīgu nosauca iespējamību Ukrainas atjaunošanai izmantot ES nodokļu maksātāju līdzekļus, jo par postījumiem jāmaksā Krievijai.