Spānija kopš decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām tā arī nav spējusi izveidot jaunu valdību, jo neviena no partijām vēlēšanās neieguva absolūto vairākumu.
Visas līdzšinējās sarunas par koalīcijas veidošanu bijušas neveiksmīgas, arvien reālāku padarot iespēju, ka nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Tomēr nelielā reģionālā partija Kompromiss otrdien iesniedza pēdējā brīža priekšlikumu valdības veidošanai, ko tagad izskata pārējās partijas.
Spānijas karalis Felipe VI tikmēr gatavojas pabeigt konsultācijas ar partiju līderiem un otrdien vai trešdien nākt klajā ar paziņojumu, vai ir kāda cerība uz vienošanos par koalīcijas izveidi, vai arī jāizsludina jaunas vēlēšanas.
"Mēs uzskatām, ka vēl ir laiks," žurnālistiem paziņoja sociālistu preses pārstāvis.
Pirms Kompromisa ierosinājuma visticamākais variants šķita jaunas vēlēšanas, kas varētu tikt izsludinātas 26.jūnijā.
20.decembrī notikušajās Spānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā premjerministra Marjano Rahoja vadītā konservatīvā Tautas partija (PP), taču tā parlamentā zaudēja absolūto vairākumu, izcīnot tikai 123 vietas.
Sociālistiem parlamentā ir 90 balsis, galēji kreisajai partijai Podemos ("mēs varam") - 65, bet centriskajai Ciudadanos(Pilsoņi) - 40 balsis.
Šīs vēlēšanas pielika punktu Spānijas tradicionālajai divpartiju sistēmai, iegrūžot valsti nezināmos ūdeņos, jo kopš diktatora Francisko Franko nāves un atgriešanās pie demokrātijas 1975.gadā Spāniju ne reizi nav pārvaldījusi koalīcijas valdība.