"[Krievijas prezidents] Vladimirs Putins pieļāva lielu stratēģisku kļūdu. Viņš plānoja savus mērķus sasniegt nedēļas laikā. Šobrīd ir kara 13. nedēļa. bet Krievijas karaspēks ir izsists no Kijivas, Harkivas apkaimes un valsts ziemeļiem. Tomēr kari ir neprognozējami. Un neviens nevar ar pārliecību pateikt, kad un ar ko beigsies šis karš," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš norādīja, ka aliansei šobrīd ir divi uzdevumi - atbalstīt Ukrainu un novērst eskalāciju.
"Pirmais NATO uzdevums ir sniegt atbalstu, turklāt ilgtermiņa perspektīvā. Tāpēc vēršos pie sabiedrotajiem ar aicinājumu papildināt rezerves. Jo šis arvien lielākā mērā ir karš uz spēku izsīkumu," sacīja Stoltenbergs.
"Otrs uzdevums - nepieļaut eskalāciju. (..) Karš Ukrainā ir atbaidošs, cietsirdīgs. Mēs redzam upurus mierīgo iedzīvotāju vidū, bombardēšanas, postu, sagrautas pilsētas. Bet ja tas pāraugs pilna mēroga karā starp NATO un Krieviju, tas nodarīs krietni lielākus zaudējumus. Tāpēc mums ir jārīkojas tā, lai tas nenovestu pie eskalācijas. Un mēs to darām, no vienas puses skaidrojot, ka mēs atbalstām Ukrainu, bet NATO karā nepiedalās. Mēs atbalstām Ukrainu tās centienos īstenot tiesības uz pašaizsardzību, kas ir nostiprinātas ANO Hartā," teica NATO ģenerālsekretārs.
Vaicāts, ar kādām militārām metodēm NATO novērš eskalāciju, Stoltenbergs atbildēja: "Būtiski palielinot militāro klātbūtni alianses austrumu daļā."
"NATO klātbūtne austrumu flangā tiks apspriesta jūnijā Madrides samitā, diskutējot par jauno stratēģisko koncepciju. Austrumeiropas valstis grib, lai šī klātbūtne būtu pastāvīga, nevis rotācijas veidā, kā šobrīd. Es sagaidu, ka Madrides samitā NATO līderi vienosies palielināt savu klātbūtni austrumu flangā un Melnās jūras reģionā," teica Stoltenbergs.