Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +1 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 21. decembris
Saulcerīte, Tomass, Toms

Šulcs apsūdz Merkeli uzbrukumā demokrātijai

Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs svētdien apsūdzējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli uzbrukumā demokrātijai, norādot, ka viņas vairīšanās no asām debatēm pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām padarījusi politiku tik garlaicīgu, ka opozīcijas atbalstītāji vēlēšanu dienā pat nepapūlas aiziet līdz vēlēšanu iecirkņiem.

"Berlīnes aprindās to sauc par "asimterisko demobilizāciju". Es to saucu par uzbrukumu demokrātijai," sacīja Šulcs, kurš pārmeta Merkelei arī iedomību.

Tajā pašā laikā Šulca izteikumi izpelnījušies kritiku citu politiķu vidū, daudziem uzskatot, ka viņš savos izteikumos aizgājis par tālu.

"Pat ja aptaujas ir satraukušas Šulca kungu, viņam vajadzētu saglabāt nosvērtību. Izmisumam nekad nevajadzētu būt tik dziļam, lai demokrāti apsūdzētu demokrātus uzbrukumos demokrātijai," sacīja Merkeles pārstāvēto Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) ģenerālsekretārs Pēters Taubers.

Viņš solīja, ka CDU kampaņa būs godīga, piebilstot, ka tas pats tiek gaidīts no sociāldemokrātiem.

Savukārt SPD Bundestāga frakcijas priekšsēdētājs Tomass Opermans aizstāvēja Šulcu, sakot, ka viņš uzņēmis pareizo toni.

"Vēlēšanu kampaņa nav nekāda spilvenu cīņa, jābūt konkrētiem. Es uzskatu, ka viņam šoreiz izdevās," raidorganizācijai ARD norādīja Opermans.

Valdības preses pārstāvis Štefens Zeiberts atteicās sniegt komentārus, bet uzsvēra, ka koalīcijai ir skaidrs, ka viņi visi strādā demokrātijas labā.

Šulca stāšanās SPD līdera amatā un kļūšana par partijas kanclera amata kandidātu janvārī atdzīvināja SPD popularitāti, kas, pēc dažu aptauju rezultātiem, pieauga pat par desmit procentpunktiem, ļaujot SPD uz īsu brīdi dažās aptaujās pat apsteigt Merkeles vadītos konservatīvos.

Šulca popularitātes reitings tikmēr pietuvojās 50%, kamēr Merkelei tas noslīdēja līdz 38%.

Tomēr nākamo mēnešu laikā šīs tendences mainījās. SPD cieta zaudējumus trīs federālo zemju vēlēšanās, savukārt CDU guva pārliecinošas uzvaras.

Šobrīd visas Vācijas mērogā SPD atpaliek no CDU par aptuveni 15 procentpunktiem, liecina svētdien laikrakstā "Bild am Sonntag" publiskotā aptauja.

SPD popularitātes kritums ir raisījis jautājumus par to, vai Merkele jau nav uzvarējusi vēlēšanās, lai arī aģitācija lielākoties pat vēl nav sākusies.

CDU Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālā savienības (CSU) - līderis Horsts Zēhofers uzskata, ka Šulca kritiskie Merkelei veltītie izteikumi nāks par sliktu viņam pašam.

Līdzīgu viedokli paudis arī brīvo demokrātu (FDP) līderis Kristiāns Lindners.

"Lietojot tik nopietnu vārdu krājumu, kādu izmantoja Šulca kungs, bez šaubām pastāv briesmas nenovērtēt īstos demokrātijas ienaidniekus," laikrakstam "Heilbronner Stimme" norādīja Lindners, kurš vienlaikus pauda izbrīnu par CDU reakciju uz Šulca izteikumiem.

"Uztraukums CDU/CSU ir nedaudz liekulīgs, jo tas acīmredzot ir neliels un pieticīgs taktisku iemeslu dēļ," uzskata Lindners.

Vācijas pirktākais laikraksts Bild savukārt norādījis, ka Šulca pārmetumi Merkeli par uzbrukumu demokrātijai izklausās pēc krišanas panikā.

Top komentāri

kreisie
k
Ne tikai vācu kreisie nav populāri. Vakar ir notikušas Itālijas lielo pašvaldību vēlēšanas - 1008 pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 tūkstošus. Kreisie ir zaudējuši 9 no 16 reģionālajiem centriem, kurus viņi pārvaldīja iepriekš. Savukārt labējie sadarbībā ar Ziemeļu līgu ir ieguvuši 16 reģionālos centrus (iepriekš viņiem bija 6). Prese raksta, ka tā ir nevis vienkārši kreiso sakāve, bet gan kreiso krahs.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits