Taču fonds lielāko vainas daļu noveļ uz Grieķijas un Eiropas partneriem, norādot, ka tie bijuši nesagatavoti krīzei un smagajām izvēlēm, tostarp vērienīgajai parādsaistību restrukturizācijai, kas būtu padarījusi pirmo glābšanas programmu veiksmīgāku.
SVF pārskatā par 2010.gada glābšanu atzina, ka tas pārvērtējis gan Grieķijas parādsaistību ilgtspējīgu, gan Atēnu spēju īstenot strukturālās reformas. Fonds pavēstīja, ka bijušas atsevišķas problēmas sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Centrālo banku (ECB), kas piedalījās 110 miljardu eiro vērtajā palīdzības programmā, un tiem trūcis kompetences un saskaņotu mērķu.
EK bijusi vairāk koncentrēta uz Eiropas jautājumiem, nevis uz Grieķijas situāciju vien, norāda SVF. "Fonda programmas pieredze un spēja ātri virzīties uz priekšu politikas ieteikumu veidošanā bija elementi, kuru trūka Eiropas institūcijām," teikts SVF paziņojumā.
SVF, kuru dalībvalstis kritizējušas par apjomīgu finanšu līdzekļu atvēlēšanu, kas varētu novest pie beztermiņa glābšanas, aizstāv savu rīcību kā nepieciešamu, lai novērstu Grieķijas krīzes paplašināšanos Eiropā un citās valstīs. "Ņemot vērā izplešanās riskus, ziņojumā secināts, ka šī programma bijusi nepieciešama, lai arī fondam bijušas bažas par parādsaistību ilgtspējību. Tajā laikā bija saspīlējums starp nepieciešamību atbalstīt Grieķiju un bažām, ka parādsaistības nav ilgtspējīgas ar augsto ienesīgumu," norāda fonds. Tādējādi fonds bijis spiests pazemināt pats savus standartus, lai apstiprinātu glābšanas programmu, bet pat tad tas atzīst, ka izmantojis pārāk optimistiskus datus. Tāpēc radusies nepieciešamība pēc krietni radikālākas glābšanas pagājušajā gadā, kas iekļāva vērienīgu parādsaistību restrukturizāciju, kas pirmajā reizē tika noraidīta.
"Tāpat tika pieļautas būtiskas kļūdas. Tirgus pārliecība netika atjaunota, banku sistēma zaudēja 30% noguldījumu, un ekonomika piedzīvoja krietni dziļāku par prognozēto recesiju ar ārkārtīgi augstu bezdarba līmeni," teikts SVF ziņojumā. "Valsts parādsaistības saglabājās augstas un galu galā bija jārestrukturizē. Konkurētspēja uzlabojās, vienlaicīgi krītot algām, bet strukturālās reformas kavējās un produktivitātes pieaugums nebija noturīgs," vēsta fonds.
SVF jau iepriekš atzinis, ka starptautisko aizdevēju prasība pēc bargas taupības budžeta deficīta samazināšanai bija balstīta uz sliktiem pieņēmumiem, kas noveda Grieķiju ilgstošā recesijā. Pēdējo mēnešu laikā SVF aicinājis EK un ECB atvieglot atsevišķus otras glābšanas programmas taupības nosacījumus, tādējādi cenšoties uzlabot Grieķijas ekonomisko stāvokli.