Čeliks sacīja, ka tie, kas aicina pārtraukt ar Turciju sarunas par iestāšanos ES, cenšas izmantot ES divpusējo problēmu risināšanai.
Ministrs aicināja ne tikai turpināt sarunas, bet arī tās paplašināt.
Viņš norādīja, ka Turcija ir gatava runāt par tādiem jautājumiem kā pamata tiesības un neatkarīga tiesu sistēma.
Attiecības starp ES un Ankaru pēdējo mēnešu laikā ir strauji pasliktinājušās, un arvien skaļāk izskan aicinājumi ES pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos blokā.
Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien televīzijas debatēs pirms gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām paziņoja, ka vēlas izbeigt sarunas par Turcijas pievienošanos ES.
Arī Merkele galvenais sāncensis - sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs - debatēs solīja izbeigt sarunas par Turcijas iestāšanos ES, ja viņam izdosies kļūt par nākamo Vācijas kancleru.
Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika sāktas 2005.gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr Erdoana režīms neatteiksies no kursa uz arvien pieaugošo autoritārismu.
ES un Turcija pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas ļāva ierobežot migrantu plūsmu uz Grieķiju. Taču, attiecībām ar ES pasliktinoties, Ankara ir draudējusi anulēt vienošanos.