Opozīcijā esošās Republikāniskās Tautas partijas (CHP) līderis Kemals Kiličdarolu paziņoja, ka viņa rīcībā ir pierādījumi par to, ka tas bijis "kontrolēts dumpis", ko valdība apzināti pieļāvusi un vēlāk izmantojusi savā labā.
Kiličdarolu žurnālistiem Stambulā sacīja, ka līdz 180 cilvēki valdībā izmantojuši šifrētu ziņu sūtīšanas sistēmu, lai plānotu apvērsumu, piebilstot, ka drošības dienestam bijis saraksts ar šo cilvēku vārdiem.
Kiličdarolu paziņoja, ka savācis informāciju par šo jautājumu, bet plašāk neko neatklāja.
Arī iepriekš izskanējuši apgalvojumi, ka Turcijas izlūkdienests jau vairākas stundas pirms neveiksmīgā puča sākuma zinājis par to.
2016.gada 15.jūlijā Turcijā notika militārā apvērsuma mēģinājums, kas gan cieta neveiksmi. Kaut arī puča gaitā dumpinieki Ankarā, Stambulā un citās pilsētās sagrāba vairākus stratēģiski svarīgus objektus, varu valstī izdevās noturēt līdzšinējam prezidentam un valdībai.
Apvērsuma organizēšanā Turcijas varasiestādes apsūdz ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš savu saistību ar puču kategoriski noliedz.
Turcijas valdība pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma aizturējusi aptuveni 41 000 cilvēku. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans apgalvo, ka tas nepieciešamas stabilitātes atjaunošanai, bet kritiķi apgalvo, ka daudzi cilvēki aizturēti bez pamata.
Kiličdarolu pēc apvērsuma mēģinājuma atbalstīja Erdoanu, bet iebilst pret viņa ieceri pāriet uz prezidentālu sistēmu. Šī ir pirmā reize, kad viņš kritizējis oficiālo versiju par puča mēģinājumu.
Turcijā 16.aprīlī plānots referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Valdība apgalvo, ka šie grozījumi nodrošinās politisku stabilitāti, bet kritiķi bažījas, ka tie novedīs līdz viena cilvēka varai.
Erdoans uz Kiličdarolu apgalvojumiem reaģējis asi, tāpat kā Turcijas premjerministrs Binali Jildirims.
Jildirims to nodēvēja par apvainojumu apvērsuma mēģinājumā bojāgājušajiem cilvēkiem un pieprasīja, lai Kiličdarolu pierāda savus apgalvojumus.