"Mēs ceram saņemt kandidātvalsts statusu uz iestāšanos ES jau šī gada vasarā. Mūsu pieteikuma pirmā daļa jau ir iesniegta. Tikpat straujiem tempiem mēs izpildīsim visas prasības Ukrainai kā nākamajai ES dalībvalstij. Tas ir mūsu īstenas demokrātijas un brīvības ceļš," sacīja ministre.
Viņa piebilda, ka Ukraina cer kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti 2024.gadā.
Ministre sacīja, ka Ukrainai ir svarīgi nodrošināt transporta un sociālās infrastruktūras maksimālu atjaunošanu 24 mēnešu laikā. Ukrainas puse arī pieprasīs, lai Krievija samaksātu par visiem postījumiem Ukrainā.
"Starptautisko tiesību normu pārkāpumi no Krievijas puses ir tik nozīmīgi, ka iesaldētos [Krievijas] aktīvus vajag konfiscēt. Mēs strādājam pie tā, lai valstis, kas ir iesaldējušas Krievijas aktīvus, arī noņemtu imunitāti, kas vēl aizsargā šos aktīvus, un novirzītu šos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai," teica Sviridenko.
Ukraina arī ierosina ieviest īpašu importa nodevu visām precēm un pakalpojumiem no Krievijas tām ekonomikām, kas dažādu iemeslu dēļ nav gatavas ieviest pilnu embargo.
"Ņemot vērā, ka Krievija piegādā pārsvarā biržas preces, šāda nodeva neradīs slogu pircējam, bet agresorvalsts pazeminās piegādes cenu. Šādā veidā savāktos līdzekļus varēs pārskaitīt Ukrainai atjaunošanas projektu finansēšanai," sacīja ekonomikas ministre.
Ukraina 28.februārī iesniedza ES iestāšanās pieteikumu un pauda cerību, ka ES, ņemot vērā apstākļus, varēs ātri sākt uzņemšanas procedūru.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
Zelenskis 18.aprīlī ES delegācijas Ukrainā vadītājam Mati Māzikasam iesniedza aizpildītu šo ES anketu.