Nākamais valdības vadītājs no F.Ģurčāņa mantos smagu ekonomikas krīzi un dusmīgus vēlētājus. Lai novērstu draudošo bankrotu, Ungārijas valdība bija spiesta aizņemties 25 miljardus dolāru no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Savienības. SVF pieprasa nekavējoties samazināt valsts izdevumus un budžeta deficītu.
Forinta kritums
Ungārijas problēmas pastiprina nacionālās valūtas (forinta) kursa kritums. Kopš gada sākuma forints krities par 13% attiecībā pret eiro un 19% attiecībā pret ASV dolāru. Tas sagādā lielas problēmas Ungārijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas ekonomikas uzplaukuma laikā ņēma kredītus ārvalstu valūtā, galvenokārt eiro un Šveices frankos. Ekonomikas ministrs Gordons Bajnai laikrakstam Nepszabadsag atzinis, ka Ungārijai draud "valūtas krīze, kas var izraisīt sociālu un ekonomisku sabrukumu".
Ekonomikas eksperti secina, ka arī pati Ungārijas valdība nav bez vainas, jo vilcinājās īstenot reformas, kas būtu uzlabojušas ekonomikas konkurētspēju. Kā secina žurnāls The Economist, valsts attīstību apgrūtina korupcija (it sevišķi ES fondu naudas sadalē), lielais parādu slogs un ēnu ekonomika, kas veido līdz pat 20% no iekšzemes kopprodukta. Privātais sektors ar saviem nodokļiem spiests uzturēt milzīgu valsts pārvaldes aparātu un pensionāru armiju. No četriem miljoniem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 700 000 ir nodarbināti valsts sektorā. Ungārijā ir desmit miljoni iedzīvotāju, no kuriem trīs miljoni ir pensionāri. Vidējais ungārs aiziet pensijā jau 58 gadu vecumā, informē The Wall Street Journal.
Opozīcija vilcinās
Lai mazinātu valsts pārvaldes izdevumus un mainītu pensiju sistēmu, valdībai nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus, bet valdošā Sociālistu partija ir atkarīga no pensionāru un valsts darbinieku balsīm. Tādēļ izskanējusi doma premjera amatam izvirzīt ar sociālistiem nesaistītu uzņēmēju. F.Ģurčāņs saviem partijas biedriem ieteicis izvirzīt premjera amatam Electrolux Hungary vadītāju Jānošu Takāču, ziņo DPA.
Pēc analītiķu domām, sociālisti un viņu koalīcijas partneri nevilcināsies ar jaunas valdības veidošanu, jo negrib pieļaut ārkārtas vēlēšanas. Aptaujas rāda, ka vēlēšanās uzvarētu labējās opozīcijas partija Fidesz. Taču arī Fidesz nebūt neraujas pie varas. "Fidesz runā tā, it kā ļoti gribētu vēlēšanas, bet patiesībā viņi baidās no darba. Ja viņi uzvarētu vēlēšanās, viņiem nāktos cīnīties ar finanšu krīzi un meklēt risinājumus," žurnālam Time stāsta analītiķis Kristiāns Sabadošs.