Britu izdevums The Economist Ungārijā notiekošo nodēvējis par putinizāciju, velkot paralēles ar Krievijas demokrātisko institūciju ierobežošanu, kas notikusi kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas.
Centrālbanka nepakļaujas
Ungārijas parlaments otrdien pieņēma likumu, kas piešķir valdībai lielākas pilnvaras kontrolēt medijus. Likuma ievērošanu pārraudzīs speciāli izveidotā politizēta Nacionālā mediju un komunikācijas padome (NMHH), kas varēs piemērot prāvus naudassodus arī privātajiem medijiem, kuri, piemēram, aizskar «personas cieņu» vai vēsta «politiski nesabalansēti», - tā Reuters.
Oponenti šo likumu nosaukuši par ierobežojošu un izplūdušu, jo neesot skaidrs, kas jādara, lai to nepārkāptu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) brīdina, ka likums iedragās drukātos un interneta izdevumus. «Drukāto izdevumu regulēšana var ierobežot mediju brīvību un publiskās debates, kas ir obligāti demokrātijas elementi,» uzskata EDSO.
Šis ir pēdējais piemērs maijā pie varas nākušās partijas Fidesz centieniem ierobežot oponentus un palielināt varu pār neatkarīgām institūcijām. Iepriekš valdība lēma, ka jālikvidē Fiskālā padome - neatkarīga organizācija, kas kontrolē valsts budžetu. Ir ierobežota arī konstitucionālās tiesas jurisdikcija valsts finanšu jautājumos. Savukārt NMHH darbojas tikai Fidesz izraudzīti cilvēki.
Līdz šim vienīgā institūcija, kuru valdībai nav izdevies ierobežot, ir Ungārijas Centrālā banka, kura pirmdien paaugstināja bāzes procenta likmi, neraugoties uz to, ka valdība uzstāj uz pretējo.
Pašlaik valdība plāno pārņemt bankas monetāro pārvaldi, kas nosaka bāzes procentu likmes. To cer panākt, atceļot bankas vadītāja tiesības iecelt divus padomes locekļus un izveidojot Fidesz kontrolētu parlamentāro komisiju, kas apstiprinās četrus padomes locekļus, raksta The Economist.
Baidās no kritikas
Par valdības darba stilu liecina lēmums nacionalizēt privātos pensiju fondus, kuru vērtība sasniedz 14 miljardus dolāru (7,2 miljardi latu), lai aizlāpītu caurumu 2011. gada budžetā, bet vairāki parlamentārieši no Fidesz izstrādājuši grozījumus likumā par streikiem.
Tie paredz aizliegt streikot tādu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kā sabiedriskā transporta uzņēmumu darbiniekiem, ja viņi nav vienojušies ar darba devēju par pakalpojuma nodrošināšanu minimālā apmērā.
«Viņiem [valdībai] lielākās bailes sagādā sabiedrībā pieaugošais noskaņojums pret valdību,» uzskata politologs Zoltāns Kišzeli. «Tas var paralizēt valdības darbu, neskatoties uz Fidesz divu trešdaļu pārsvaru parlamentā.»