Nodokli nesamaksājušie netiks pieņemti grēksūdzē, nevarēs saņemt svēto vakarēdienu un iesvētīties, kā arī nevarēs saņemt slimnieku svētību, atskaitot gadījumus, kad apdraudēta ir pacienta dzīvība. Arī kļūt par krustvecākiem nodokļu nemaksātāji turpmāk nevarēs, teikts bīskapu konferences vēl pagājušajā mēnesī pieņemtajā lēmumā.
Atbilstoši sistēmai, kas Vācijā ir spēkā kopš XIX gadsimta, iedzīvotājiem ir oficiāli jādeklarē reliģiskā piederība un jāmaksā baznīcas nodoklis, vai arī viņi tiek atzīti par "nereliģioziem". Baznīcas nodoklis atkarībā no dzīvesvietas veido astoņus līdz desmit procentus no ienākuma nodokļa.
Atbilstoši jaunajam katoļu baznīcas lēmumam laulāties reliģiskā ceremonijā varēs arī tie, kas baznīcu oficiāli ir pametuši, tomēr vienīgi tad, ja laulības atbalsta vietējās reliģiskās organizācijas pārvalde, ja tiek apliecināts solījums saglabāt ticību un audzināt bērnu katolicisma garā. Tomēr, "ja cilvēks ir pametis baznīcu un pirms nāves nav izrādījis nekādu nožēlu, viņam bēres ar reliģisku ceremoniju var tikt liegtas", teikts bīskapu lēmumā.
Viena trešdaļa Vācijas iedzīvotāju ir katoļi, bet otra trešdaļa - protestanti. Vācijas protestantu baznīcai nav tamlīdzīgu plānu, apliecināja tās preses pārstāve.