Šteinmeiers satraucošo situāciju Turcijā pirmdien Briselē apspriedis ar saviem ES kolēģiem.
Kā atzina Vācijas ārlietu ministrs, "ir daudzi jautājumi, uz kuriem eiropieši nav saņēmuši nekādu atbildi".
"Prasība Turcijai atgriezties pie likuma varas nav tikai kas tāds, ko ir iespējams paveikt, bet gan kas tāds, kas ir jāpaveic," piebilda ministrs. "Šodien neviens neteica, ka būtu jāliedz iespēja atvērt jaunus [sarunu] tematus, taču no šādas diskusijas nebūs iespējams izvairīties, ja nebūs apmierinošu atbilžu."
Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā pirms otrdien notiekošās Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana vizītes Briselē.
Šī ir pirmā Erdogana vizīte Briselē kopš 2009.gada.
Lai gan pērnvasar Vācijas amatpersonas piedeva Erdoganam vardarbīgo vēršanos pret demonstrantiem Stambulā un atbalstīja ES iestāšanās sarunu atjaunošanu ar Turciju, Erdogans decembrī nepatīkami pārsteidza Eiropu, kad no darba tika atlaisti vairāki simti policistu un prokuroru, kuri bija iesaistīti korupcijas izmeklēšanā pret augsta ranga Turcijas amatpersonām.
Erdogans uzstāj, ka tīrīšanu mērķis esot aizvākt no valsts aparāta "piekto kolonnu", kuru veidojot tā dēvētie gilenisti, tas ir, trimdā dzīvojošā ietekmīgā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena atbalstītāji.
Taču šāds skaidrojums gan neapmierina Briseli.
"Tas man atgādina par komunistu valdīšanas laiku Austrumeiropā, kur autoritārie līderi vienmēr nemieros vainoja ārvalstu sazvērestības," atklājusi kāda vārdā neminēta ES amatpersona.
Erdoganam otrdien paredzētas vairākas tikšanās ar ES augstākajām amatpersonām un Eiropas Parlamenta deputātiem.