Īpašniekiem testā būs jāuzrāda pamatzināšanas par suņiem un to aprūpi, kā arī dzīvnieku turēšanas noteikumiem. Turpretim praktiskajā daļā pārbaudīs dzīvnieka uzvedību, lai noteiktu, vai suns nav bīstams apkārtējiem. Dzīvnieku pārbaude varēs notikt pie veterinārārsta.
Lejassaksijas federālās zemes Lauksaimniecības ministrija lēš, ka licences iegūšanai suņa īpašniekam nāksies šķirties vidēji no 350 līdz 550 eiro (232-387 lati) atkarībā no ārsta prasītās naudas summas. Tāpat dzīvniekam jābūt apdrošinātam un zem ādas implantētam identifikācijas čipam.
Lai gan Lejassaksijā likums stāsies spēkā no 2013. gada, par līdzīgu soli grasās izšķirties arī Berlīnes vara. Pērn fiksēti 704 gadījumi, kad suņi sakoduši cilvēkus, kas ir par 44 vairāk nekā gadu pirms tam. Suņu uzbrukumu upuru skaits ik gadu pieaug.
«Tas ir skaidrs trauksmes zvans,» Berlīnes dzīvniektiesību aizstāve Klaudija Hemmerlinga no Zaļās partijas uzsvēra laikrakstam Der Tagesspiegel. Viņa arī centās nomierināt satrauktos suņu īpašniekus, ka iecerētā likuma mērķis nav šķirt suņus no to saimniekiem.