Tieslietu ministrs Heiko Māss norādīja, ka jaunie pasākumi, kas vēl jāapstiprina parlamentam, ir "svarīgs solis pretī seksuālās pašnoteikšanās stiprināšanai".
Viņš atzina, ka likumos joprojām pastāv nepieņemamas plaisas aizsardzībā pret seksuālu piespiešanu un seksuāla rakstura uzbrukumiem.
Māss uzsvēra, ka pienācis laiks to mainīt, piebilstot, ka valdība to ir parādā upuriem.
Pašreiz izvarošanas upuriem Vācijā ne tikai jādemonstrē, ka tie mutiski nav devuši piekrišanu seksuāliem kontaktiem, bet arī fiziskas pretošanās pēdas.
Māss norādīja, ka izmaiņas likumā tagad aptvers "patieso situāciju, kādā vairums uzbrukumu notiek".
Tostarp gadījumus, kad upuris pārsteigts negaidot, iebiedēts, pakļāvies draudiem vai vardarbības iespaidā, piemēram, neveselīgās attiecībās, kurā viena no pusēm dara pāri otrai.
Pēc uzbrukumiem sievietēm Ķelnē naktī uz 1.janvāri Ķelnes policijā iesniegtas aptuveni 1100 sūdzības, no kurām aptuveni 40% ir par seksuāla rakstura uzbrukumiem, sākot no uzmākšanās un beidzot ar izvarošanu.
Pret cik personām policija sākusi izmeklēšanu, nav zināms, bet, domājams, ka lielākā daļa noziegumu pastrādātāju bija Ziemeļāfrikas izcelsmes vīrieši.
Ķelnes notikumi šokēja visu valsti un atdzīvināja aicinājumus nodrošināt lielāku tiesisko aizsardzību seksuālu uzbrukumu upuriem Vācijā, kur, pēc kritiķu domām, standarts pierādījumiem, kas apliecinātu uzbrukuma faktu, ir pārmērīgi augsts.