Vācijā svinīgi atklāts dabasgāzes cauruļvads Nord Stream

Francijas un Nīderlandes premjerministri Fransuā Fijons un Marks Rute kopā ar Merkeli un Medvedevu simboliski pagrieza ventili Nord Stream galapunktā Lubminā Vācijas ziemeļaustrumos Baltijas jūras krastā.

"Mēs sāksim jaunas Krievijas un Eiropas Savienības (ES) partnerības pirmo stadiju," teica Medvedevs, savukārt Merkele gāzes cauruļvadu nosauca par "stratēģisku projektu, kas ir piemērs, kā Eiropas Savienībai un Krievijai jāsadarbojas". Viņa uzsvēra, ka no gāzesvada iegūst abas puses - Eiropai tiek garantēta stabila gāzes piegāde, bet Krievijai ir tieša piekļuve savam lielākajam gāzes eksporta tirgum.

"Mēs būsim cieši saistīti gadu desmitiem ilgi," uzsvēra Vācijas kanclere.

1233 kilometrus garais cauruļvads pa Baltijas jūras gultni savieno Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Vācijas piekrasti.

Krievija nodrošina apmēram ceturto daļu ES patērētās gāzes un cauruļvads Baltijas jūras dzelmē garantēs, ka Eiropai nav jācieš no gāzes piegādes pārrāvumiem, kas rodas nesaskaņu ar tranzītvalstīm dēļ, kā tas, piemēram, notika 2009.gadā, kad Ukraina pārtrauca gāzes piegādes.

2012.gadā, kad tiks pabeigts otrs, paralēlais vads, Krievija varēs gada laikā piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes patērētājiem Rietumeiropā, kas ir 10% no pašreizējā Rietumeiropas gāzes patēriņa. Krievijas valdība lēš, ka nākamajos desmit gados gāzes patēriņš ik gadu sasniegs 200 miljardus kubikmetru.

Vienošanās par Nord Stream projektu tika panākta 2005.gadā, kad to parakstīja toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas tagad ir premjers. Savukārt Šrēders tagad ir uzņēmuma Nord Stream padomes priekšsēdētājs. Pret Nord Stream  būvniecību asi iebilda vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis.

Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis - Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības Nord   Stream projektā.

7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu) vērtā Nord Stream akciju kontrolpakete ar 51% akciju pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam Gazprom, un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF grupas uzņēmums Wintershall, kam pieder katrai 15,5% akciju, kā arī Francijas GDF-Suez un Nīderlandes Gasunie ar 9% akciju katrai.

Nord Stream būvniecības darbi sākās 2010.gada aprīlī, un katrs no abiem tā vadiem ir veidots no 100 tūkstošiem tērauda cauruļu, kas novietotas uz Baltijas jūras gultnes.