Sociāldemokrāti (SPD) jau pirms mēneša paziņoja, ka viņu kandidāts būs finanšu ministrs Olafs Šolcs, bet Zaļie šonedēļ pavēstīja, ka kanclera amatam virzīs partijas līdzpriekšsēdētāju Annalēnu Bērboku.
Bez koalīcijas neiztiks
Bundestāga vēlēšanas neapšaubāmi ir nozīmīgākais šā gada notikums Vācijas politiskajā dzīvē, kas atstās iespaidu arī uz visu Eiropas Savienību. Papildu intrigu tām piešķir fakts, ka par valdības vadītāja krēslu vairs necīnīsies kopš 2005. gada kancleres postenī bijusī Angela Merkele, raksta Reuters. Viņas konservatīvo aliansei (CDU/CSU) var rasties problēmas ar šā amata saglabāšanu savās rokās.
Vēl pagājušā gada vasarā par CDU/CSU bija gatavi balsot gandrīz 40% vēlētāju, taču saskaņā ar šomēnes veiktās Forsa aptaujas rezultātiem pašlaik konservatīvo reitings ir nokrities līdz 27%. Turpat uz papēžiem jau min Zaļo partija (23%). SPD pretendē uz 16% balsu, taču arī šai partijai prognozē nozīmīgu lomu sarunās par valdošās koalīcijas veidošanu. AFP atgādina, ka ar galēji labējo Alternatīva Vācijai (AfD), kas varētu iegūt vairāk nekā 10% balsu, citas partijas sadarboties ir atteikušās. Visticamāk, jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta arī Kreiso partija un Brīvo demokrātu partija (FDP), kurām pie zināmas apstākļu sakritības var atrasties vieta koalīcijā.
Negaidītu intrigu radīja CDU/CSU uzliesmojusī cīņa starp Lašetu un Zēderu par nomināciju kanclera amatam. AFP norāda, ka tā bija korekta sāncensība, taču iznākumu var vērtēt kā neviennozīmīgu.
Socioloģisko aptauju rezultāti liecināja, ka Zēders ir krietni populārāks par Lašetu ne tikai abu partiju ierindas biedru, bet arī Vācijas iedzīvotāju vidū. Tomēr pēc sešas stundas ilgušās videokonferences 31 no 46 CDU valdes locekļiem atbalstīja Lašeta kandidatūru.
Zēders jau pirms sanāksmes bija paziņojis – kā CDU (lielākā no abām partijām) nolems, tā arī būs, un vakar atzina: ''Kauliņi ir mesti. Armīns Lašets ir kanclera kandidāts,'' raksta AFP.
Zaļo cerības
Lašeta, kurš tiek uzskatīts par Merkeles protežē un kursa turpinātāju, galvenā sāncense cīņā par kanclera amatu būs Bērboka. Deutsche Welle raksta, ka Zaļo partija, kas tika izveidota pirms 40 gadiem (tajā pašā gadā, kad nāca pasaulē Bērboka), kanclera kandidātu izvirza pirmo reizi vēsturē. Iepriekš tam nebija lielas jēgas, jo partija labākajā gadījumā varēja pretendēt uz mazākā partnera statusu valdošajā koalīcijā – kā 1998. gadā, kad SPD valdībā par ārlietu ministru kļuva Joška Fišers.
Pirms četriem gadiem partija Bundestāga vēlēšanās ieguva 8,9% balsu, bet tagad ir krietni uzaudzējusi muskuļus.
BBC norāda, ka vēl nesen partija bijusi sašķelta, jo radikālais spārns nācis klajā ar acīmredzami utopiskām idejām, taču tagad tās rindās valdot stingra disciplīna.
Zaļo partija ir pilnībā iekļāvusies Vācijas politiskajā vidē un, kā apliecina federālo zemju līmenis, var sadarboties gan ar konservatīvajiem, gan kreisajiem. Taču tās vēlēšanu programmā ir nostādnes, kas potenciālajiem sadarbības partneriem varētu būt nepieņemamas – iebildes pret Nord Stream 2 gāzesvadu, prasība slēgt ar oglēm darbināmās spēkstacijas vēl pirms 2038. gada, aicinājums ierobežot ātrumu uz Vācijas autostrādēm līdz 130 kilometriem stundā.