Nacionālā drošība, ieskaitot cīņu pret terorismu, pamatā ir ES dalībvalstu nacionālā atbildība.
Tomēr pēc uzbrukumu virknes vairākās Eiropas valstīs Brisele aktīvāk iesaistījusies šajos procesos, vēršoties pret teroristu propagandu tīmeklī un radot Eiropas tīklu, kurā apvienoti sociālie darbinieki, skolotāji un cietumu amatpersonas, kas strādā ar radikalizācijas apdraudētiem cilvēkiem.
ES finansētā palīdzība pamatā atbilst dalībvalstu vajadzībām, tomēr Eiropas Komisijai (EK) nav instrumentu, lai novērtētu to, cik vērtīgas ir šīs iniciatīvas, konstatējusi palāta.
"ES izmantotajam finansējumam nav indikatoru vai mērķu, lai mērītu pretradikalizācijas pasākumu sekmes," sacīja palātas pārstāvis Jans Gregors.
Nav skaidrs, vai tīmekļa uzņēmumi YouTube, Google, Facebook un Twitter dzēš teroristu saturu ES apziņošanas procedūru dēļ vai tāpēc, ka tās jau informējušas dalībvalstis, teikts ziņojumā.
Nav arī zināms, cik daudz no dzēstā satura pēc tam vienkārši neparādās citur.
Nespējot izvērtēt ES finansēto iniciatīvu efektivitāti, EK, iespējams, negūst mācības par to, kā šo pieeju uzlabot nākotnē.
Vairums aizdomās turēto, kas bijuši iesaistīti pēdējā laika uzbrukumos, ir radikalizēti Eiropas pilsoņi, norādīja palāta.
ļuļa
tulks
:)