Valstrēma tikās ar Tatarincevu, lai pieprasītu paskaidrojumus par Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāres pagājušās nedēļas izteikumiem, ka Zviedrijai jārēķinās ar Maskavas militāriem pretsoļiem, ja tā iestāsies NATO.
"Zviedrijas dalībai NATO būtu politiski militāras un ārpolitikas konsekvences, un tas izsauktu atbildes soļus no Krievijas puses," 10.septembrī iknedēļas brīfingā paziņoja Marija Zaharova.
Jau trīs mēnešus iepriekš Krievijas vēstnieks Stokholmā paziņoja, ka Zviedrija "nav Krievijas bruņoto spēku mērķis", kamēr tā ir neitrāla, bet, ja Zviedrijas pievienotos NATO, Maskava īstenotu "pretpasākumus".
Ceturtdien Valstrēma atklāja, ka tikusies ar Tatarincevu, lai pārrunātu Zaharovas izteikumus. Viņa atteicās sīkāk stāstīt par runāto, taču sacīja, ka viņa izteikusi asu protestu.
"Mēs vēlējāmies paskaidrojumus par Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu. Mēs arī vēlējāmies uzsvērt, ka Zviedrija pati izlemj savu ārpolitiku un drošības politiku un mēs nepieņemam mēģinājumus ar draudiem ietekmēs mūs šajā vai citos jautājumos," tabloīdam Expressen norādīja ministre. "Mēs nepārprotami norādījām, ka draudi no Krievijas ir nepieņemami."
Saskaņā ar pirmdien publicētajiem aptaujas rezultātiem 41% zviedru atbalsta iestāšanos NATO, bet 39% ir pret to. Tas liecina par būtiskām pārmaiņām sabiedriskajā domā, jo vēl maijā dalību NATO atbalstīja tikai 31%.
Atbalsta pieaugums dalībai NATO skaidrojums ar pieaugošajām zviedru bailēm no Krievijas arvien agresīvākās ārpolitikas.
Arī Zviedrijas drošības dienests Säpo atzinis, ka pērn visaktīvāko spiegošanu pret Zviedriju veikusi tieši Krievija.