Veicot spēka demonstrāciju, Maskava pārdislocējusi tūkstošiem karavīru, kara tehniku un kodolgalviņas nestspējīgas ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradas anklāvu, ko ieskauj NATO dalībvalstu Polijas un Lietuvas teritorija.
Bijušais ASV armijas štāba priekšnieka vietnieks norāda, ka šāda karaspēka pārsviešana varētu liecināt par Putina plāniem okupēt Baltijas valstis, īstenojot Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijai līdzīgu operāciju.
Keins, kas paziņojis, ka atteicies no Trampa piedāvājuma ieņemt aizsardzības ministra amatu, intervijā laikrakstam The Times izteicies, ka "krievi izdara ievērojamu spiedienu uz Baltijas valstīm, pastāvot ļoti reālai iespējai izaicināt NATO ar hibrīdokupāciju, kas līdzīga Austrumukrainai".
"Kaļiņingradā notiek masīva armijas, tostarp karavīru, pretkuģu un zenītraķešu koncentrācija," piebildis Keins.
Viņš izteicis pieļāvumu, ka Krievija cenšas atņemt ASV un NATO priekšrocības, kuras šobrīd aliansei ir šajā Austrumeiropas reģionā.
Jau šobrīd NATO spēku skaitliskais sastāvs Baltijas reģionā ievērojami atpaliek no Krievijas.
Saskaņā ar alianses rīcībā esošo informāciju Kaļiņingradā šobrīd koncentrēti 225 000 krievu karavīru, un Krievija šajā anklāvā pēdējo mēnešu laikā rīkojusi jau vairākus manevrus.
Arvien nestabilākā drošības situācija var kļūt par vienu no pirmajām lielākajām Trampa problēmām pēc stāšanās prezidenta amatā janvārī.
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps izteicies visai atzinīgi par Putinu, un pēc vēlēšanām starp abiem līderiem jau notikusi telefonsaruna, kurā pārrunāta abpusēja sadarbība, kā arī kopīgie apdraudējumi un problēmas, ar kurām jāsaskaras abām valstīm.