EDSO PA rezolūcijā nosoda Krievijas pastrādātos "rupjos un nelabojamos Helsinku principu pārkāpumus" attiecībā pret Ukrainā notiekošo un "īpaši kliedzošo šīs valsts suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpšanu".
Tāpat EDSO PA šīs darbības, ieskaitot militāru agresiju un dažādas piespiešanas formas, kas vērstas uz Ukrainas suverenitātei piederošo tiesību apspiešanu par labu pašas Krievijas Federācijas interesēm, uzskata par neizprovocētām un balstītām uz pilnīgi nepamatotiem attaisnojumiem un ieganstiem.
Rezolūcijā EDSO dalībvalstis aicinātas "atteikties atzīt Krievijas Federācijas veikto vardarbīgo Krimas aneksiju".
Rezolūcijā izteikta "nožēla par bruņoto iejaukšanos, kuru pastrādā Krievijas Federācijas kontrolētie spēki Ukrainā, kā arī par cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus tie turpina radīt".
Krievijas delegācija uzstāja uz rezolūcijas projekta izslēgšanu no EDSO PA sesijas dienaskārtības.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.