Viņš informēja žurnālistus Maskavā, ka Eirāzijas Ekonomiskās kopienas dalībvalstu finanšu ministri sestdien sanāksmē Kijevā nolēmuši piešķirt Baltkrievijai trīs miljardu dolāru kredītu trīs gados.
Pēc Peskova teiktā, no Eirāzijas Ekonomiskās kopienas rezerves fonda Baltkrievijai pirmajā gadā tiks piešķirti 1,2 miljardi dolāru (apmēram 600 miljoni latu), otrajā gadā - 800 miljoni dolāru (apmēram 400 miljoni latu), bet trešajā gadā - viens miljards dolāru (apmēram 500 miljoni latu).
"Pēc šī lēmuma pieņemšanas Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins telefonsarunā ar savu Baltkrievijas kolēģi Mihailu Mjasņikoviču informēja viņu par pieņemtā lēmuma detaļām, kā arī apsprieda ar viņu dažādas nianses Baltkrievijas stabilizācijas programmas īstenošanā un Krievijas un Baltkrievijas sadarbībā šajā kontekstā," piebilda Peskovs.
Savukārt Krievijas vicepremjers un finanšu ministrs Aleksejs Kudrins žurnālistiem Kijevā pastāstīja, ka aizdevuma atmaksas termiņš ir desmit gadu, bet procentu likme - mainīga, pašlaik tā ir 4,1% gadā.
Pirmo kredīta daļu - 800 miljonus dolāru (apmēram 400 miljoni latu) Baltkrievija varētu saņemt 10 līdz 15 dienu laikā, tiklīdz būs noslēgts līgums un nokārtotas citas formalitātes, piebilda Kudrins.
Viņš arī teica, ka viens no kredīta piešķiršanas nosacījumiem ir tāds, ka Baltkrievijai trīs gadu laikā ir jāprivatizē valsts īpašums 7,5 miljardu ASV dolāru (apmēram 3,75 miljardu latu) vērtībā - ik gadu par 2,5 miljardiem dolāru (1,75 miljardiem latu).
Eirāzijas Ekonomiskās kopienas dalībvalstis ir Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna. Dalībvalsts ir arī Uzbekistāna, taču kopš 2008.gada tā savu dalību ir apturējusi.
Autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā Baltkrievijā ir radies naudas līdzekļu deficīts, jo Krievija ir pacēlusi energoresursu cenu un Baltkrievijai bija lieli valsts tēriņi pirms pērn rīkotajām prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievijas centrālā banka maijā bija spiesta devalvēt Baltkrievijas rubli par vairāk nekā trešdaļu no tā vērtības.
Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs šonedēļ paziņoja, ka Minska lūgs 3,5 līdz astoņu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,75 līdz četru miljardu latu) aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Baltkrievijas finanšu ministrs Andrejs Harkovecs žurnālistiem Kijevā sestdien teica, ka SVF kredīts Baltkrievijai būs vajadzīgs arī pēc Eirāzijas Ekonomiskās kopienas aizdevuma saņemšanas, un ka vienošanās ar SVF par aizdevuma saņemšanu varētu tikt parakstīta rudenī.