"Es sliecos domāt, ka augstākā vadība vēlētos mazināt saspīlējumu starp Krieviju un Rietumiem, bet tā ir skeptiski noskaņota pret otras puses nodomiem," teica Kortunovs, kurš šomēnes Tallinā piedalīsies Lennarta Meri konferencē.
Viņš norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no Krievijas un Rietumu kopīgās spējas sniegt jaunu pamudinājumu Krievijas un NATO padomes darbībai. "Krievijai tajā ir jādalās ar NATO informācijā par Zapad-2017 un citām mācībām. Pašreizējā situācija ir izaicinājums ne tikai Maskavai, bet arī Briselei," eksperts atbildēja uz BNS jautājumu, vai no Zapad-2017 būtu jāgaida caurskatāmas mācības, kuru mērķis ir aizsardzība, vai arī spēka demonstrācija.
"No vienas puses NATO ir ciešāk jākomunicē ar Krieviju, lai mazinātu nejaušas sadursmes, netīšas eskalācijas un tamlīdzīgus riskus. No otras puses NATO nevēlas atgriezties pie ierastas saziņas ar Krieviju," klāstīja Kortunovs.
Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors atzina, ka ir sarežģīti atrast nepieciešamo līdzsvaru starp aizsardzību, savaldīšanu un dialogu.
Viņš atgādināja, ka Krievijas līderi nav monolīti. "Spēlē Maskavā piedalās dažādas konkurējošas institucionālās intereses, personīgās ambīcijas un politiskie mērķi. Ārlietu ministrijai nevar būt tādas pašas prioritātes, kādas ir Aizsardzības ministrijai," sarunā ar BNS sacīja eksperts.
Krievijas Starptautisko lietu padome ir 2011.gadā dibināta bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumiem. Tās dibinātāju vidū ir Krievijas Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrija, Zinātņu akadēmija, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība, kā arī informācijas aģentūra Interfax.
Jau vēstīts, ka Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktā ikgadējā konference, kurai šogad izvēlēta tēma "Pirms saullēkta ir vistumšākais? Karš par uzticēšanos un kā to uzvarēt", Tallinā notiks 12.-14.maijā. Tajā tiks runāts par reālām krīzēm, ar kurām saskaras pasaule, un par šo krīžu sniegto iespēju meklējumiem.
Konferencē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, bijušais Itālijas premjerministrs Enriko Leta, Itālijas Eiropas lietu ministrs Sandro Goci, Gruzijas premjerministrs Georgijs Kvirikašvili, Turcijas premjerministra vietnieks Mehmets Šimšeks, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, NATO ģenerālsekretāra vietniece Rouza Getemillere, bijušais Indijas ārlietu ministrs Kanvalks Sibals un daudzi citi.
Pirmo reizi konference notika 2007.gadā - Lennarta Meri nāves pirmajā gadadienā -, tādējādi atzīmējot bijušā Igaunijas prezidenta, ārlietu ministra, diplomāta un aktīva sabiedriskā darbinieka ieguldījumu mūsdienu Eiropas politikā.
Meri (1929-2006) bija Igaunijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1992.gadam un prezidents no 1992. līdz 2001.gadam.
Vojennijs