"Mums nepieciešams turpināt sniegt drošības tīklu, lai gādātu par to ražotāju drošību, kuri turpina saskarties ar grūtībām šī aizlieguma dēļ," norāda Hogans.
Šāds lēmums pieņemts pēc pagājušajā mēnesī Krievijas publiskotā paziņojuma, ka tā turpinās vēl uz sešiem mēnešiem aizliegt vairāku pārtikas produktu kategoriju eksportu no rietumvalstīm, ņemot vērā, ka ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas, ko tā noteikusi pret Maskavu, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.
Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums, kas pirmo reizi tika ieviests 2014.gada augustā, aptver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.
ES nodrošinājusi atbalstu Eiropas augļu un dārzeņu sektoram, kā arī piena pārstrādes nozarei, kuru negatīvi ietekmējusi arī Ķīnas importa pieauguma tempa palēnināšanās.
Atbalsts piena pārstrādes nozarei, kuru Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi pagarināt līdz februāra beigām, ietver valsts īstenotas piena un vājpiena iegādes, kā arī finanšu līdzekļus, lai palīdzētu nosegt produktu uzglabāšanas izmaksas.
Savukārt atbalsts augļu un dārzeņu nozarei tiks pagarināts līdz jūnija beigām. Šis atbalsts paredz augļu un dārzeņu iegādes, lai tos piegādātu labdarības organizācijām. Tāpat lauksaimniekiem tiek izmaksātas kompensācijas par ražu nenovākšanu vai priekšlaicīgu novākšanu.