Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas lēmumu atsaukt uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā un prasību ES un Polijas vēstniekiem no Minskas atgriezties savās galvaspilsētās, kuru Baltkrievija pieņēma, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku.
"Paužot solidaritāti un vienotību, ir panākta vienošanās, ka ES dalībvalstu vēstnieki Minskā visi tiks atsaukti uz konsultācijām savās galvaspilsētās," teikts Eštones paziņojumā.
Tajā piebilsts, ka "visas ES valstis arī izsauks Baltkrievijas vēstniekus uz savām Ārlietu ministrijām".
Jau vēstīts, ka Baltkrievija otrdien paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām Baltkrievijas pastāvīgo pārstāvi ES un Baltkrievijas vēstnieku Polijā, kā arī aizliegs iebraukt savā teritorijā personām, kuras līdzdarbojušās sankciju noteikšanā pret Baltkrieviju.
"Atbildes kārtībā Baltkrievijas puse liegs iebraukšanu Baltkrievijā tām personām no ES valstīm, kuras līdzdarbojās ierobežojošo pasākumu noteikšanā," teikts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) informācijas pārvaldes priekšnieka Andreja Saviniha paziņojumā.
Tajā arī sacīts, ka "Baltkrievijas pastāvīgais pārstāvis ES un Baltkrievijas vēstnieks Polijā ir atsaukti uz Minsku uz konsultācijām".
"ES pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājai un Polijas vēstniekam Baltkrievijā arī ir ierosināts izbraukt uz konsultācijām savās galvaspilsētās, lai darītu zināmu savai vadībai Baltkrievijas puses stingro pozīciju par to, ka spiediena izdarīšana un sankcijas nav pieņemamas," teikts paziņojumā. ES delegācijas Baltkrievijā vadītāja ir Latvijas diplomāte Maira Mora.
"Ja tiks turpināts spiediens uz Baltkrieviju, tiks veikti arī citi pasākumi mūsu interešu aizsardzībai," piebilst Baltkrievijas ĀM.
"Mēs ceram, ka ES un tās dalībvalstu amatpersonas apzināsies, cik kaitīgas ir spēka metodes," uzsvērts paziņojumā.
"Baltkrievijas priekšlikumi par dialoga attīstību, savstarpējo sadarbību ar ES uz vienlīdzības un savstarpējās cieņas principiem paliek spēkā," tajā piebilsts.
Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Marcins Bosackis sacīja, ka Baltkrievija atsaukusi vēstnieku Polijā, jo Polijai bija vadoša loma sankciju pret Baltkrieviju sagatavošanā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) otrdien noteica jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, protestējot pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma represiju turpināšanos.
Dalībvalstu par ES lietām atbildīgo ministru sanāksmē Briselē otrdien tika nolemts, ka jaunās sankcijas attiecināmas uz 21 augsta ranga amatpersonu, no kurām 19 ir tiesneši, bet divi ir augsta ranga milicijas darbinieki, kas tiek uzskatītas par līdzatbildīgām represijās pret opozīciju.
Sankcijas nozīmē šo personu īpašumu iesaldēšanu un aizliegumu saņemt vīzu ieceļošanai ES. Personu, pret kurām vērstas jaunās sankcijas, vārdi tiks publiskoti vēlāk.
Tomēr ES diplomāti atklāja, ka sankcijas bija paredzēts vērst arī pret Lukašenko pietuvināto Baltkrievijas oligarhu Juriju Čižu, kam pieder futbola klubs Minskas "Dinamo", bet tās netika pieņemtas, jo asi iebilda Slovēnija, kas nesen parakstīja ar viņu vairākus nozīmīgus būvniecības darījumus.
ES jau iepriekš bija noteikusi ieceļošanas aizliegumu Eiropas Savienībā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma 210 amatpersonām, kā arī iesaldējusi šo amatpersonu aktīvus. Šīs sankcijas noteiktas tāpēc, ka Lukašenko režīms turpina represijas pret pilsonisko sabiedrību, politisko opozīciju un neatkarīgiem medijiem.
Vēl arvien ir iesaldēti arī triju ar Lukašenko režīmu saistītu juridisku personu aktīvi, kā arī aizliegts eksportēt uz Baltkrieviju ieročus un materiālus, kas var tikt izmantoti iekšējām represijām.
ES decembrī pastiprināja sankcijas pret Baltkrieviju, nosakot ieceļošanas aizliegumu un iesaldējot aktīvus diviem cilvēkiem, kas iesaistīti prāvā pret cilvēktiesību aktīvistu Aļesju Beļacki, kas nesen tika pārvests uz koloniju, kur izcietīs četrarpus gadu cietumsodu par nodokļu nemaksāšanu sevišķi lielos apmēros. Viņam noteikta arī mantas konfiskācija.