Pēc laikraksta domām, Krievijas „augustu nedienas” sākās 1991. gadā (kad puča mēģinājums, ko sarīkoja stingrās līnijas komunisti, Mihaila Gorbačova pretinieki, „noveda pie PSRS sabrukuma un superlielvalsts statusa zaudēšanas”). Savukārt 1994. gadā notika „pēkšņs” (pēc izdevuma vārdiem) MMM krahs, un daudzi Krievijas iedzīvotaji zaudēja savus ietaupījumus, bet 1998. gadā valsti piemeklēja defolts. Tāpat augustā sākās Otrais Čečenijas karš, notika lieli terora akti, gāja bojā zemūdene Kurska, izcēlās plaši mežu ugunsgrēki un plūdi, sākās karš ar Gruziju, utt..
Kādēļ tieši augustā notiek tik daudz katastrofu? „Atbilstoši vienai no pašām populārākajām hipotēzēm, kad valsts vadība dodas augustu atvaļinājumos, padotie negribīgi pieņem steidzamus lēmumus attiecībā uz drošības jautājumiem, un, kamēr tiek gaidīta „augšu” piekrišana, tiek zaudēts tik ļoti vērtīgais laiks,” teikts rakstā. Piemēram, kad notika avārija zemūdenē Kurska, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atpūtās Sočos, un lēmums lūgt ārvalstu palīdzību tika pieņemts pārāk vēlu.
Vienlaikus analītiķe Lilija Ševcova sarunā ar The Washington Times noraidījusi šo skaidrojumu. „Ir aplami domāt, ka valsts vadītāji var labāk pretdarboties dažādiem satricinājumiem, nekā viņu padotie. Augusts atspoguļo Krievijas fatālismu un cerību uz laimīgu gadījumu, kā arī valsts atkarību no personiskas varas, kas padara Krieviju ievainojumu,” izteikusies L. Ševcova.
Krievijas iedzīvotāju māņticīgāka dala uzskata, ka augusts ir nolādēts mēnesis. Citi savukārt domā, ka „melnā mēneša” nosaukums pārgājis pie jūlija – pietiek atcerēties Bulgārijas katastrofu un plūdus Krasnodaras apgabalā, teikts publikācijā. Vienlaikus The Washington Times neaizmirst piebilst, ka, pēc dažu analītiķu domām, šī gada augusts nodarījis Krievijai cita veida kaitējumu – valsts reputācijai devis triecienu apsūdzošais spriedums Pussy Riot lietā.