Pieminekli iedvesmojis slavenais "Lielās trijotnes" fotoattēls, kas tapa viņu tikšanās laikā Jaltā, kad sabiedroto līderi sprieda par Vācijas likteni pēc Otrā pasaules kara un par pasaules kārtību pēc nacisma sakāves.
10 tonnas smagā Kremļa galma tēlnieka Zuraba Cereteli skulptūra atklāta, apritot 70.gadskārtai kopš Jaltas konferences, kurā rietumvalstu līderi piekāpās Staļina prasībām, atstājot lielinieku totalitārā režīma jūgā faktiski visu Austrumeiropu.
Pieminekļa atklāšanā pie Livādijas pils, kur norisinājās šī konference, piedalījās Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins.
Abu rietumvalstu līderu figūras ir 3,2 metrus augstas, kamēr Staļina figūra ir par 10 centimetriem augstāka.
Cereteli bija šī pieminekļa uzstādīšanu iecerējis jau pirms desmit gadiem, taču toreizējās Ukrainas varasiestādes to galu galā noraidīja, reaģējot uz Krimas tatāru protestiem. Tatāri, kurus Staļina vadītais noziedzīgais lielinieku režīms savulaik deportēja no šīs teritorijas uz Vidusāziju, apsūdzot visu tautu sadarbībā ar nacistiem, izgāja ielās visā Krimā.
Daudzi tatāri brutālās deportācijas operācijas laikā gāja bojā.
Tatāri Krimā sāka atgriezties tā dēvētās "perestroikas" ("pārbūves") laikā, kas PSRS komunistiskais režīms neilgi pirms sabrukuma piedzīvoja zināmas liberalizācijas periodu.
Pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā viņi kļuva par Ukrainas pilsoņiem.
Taču pagājušā gada martā Krievija Krimas pussalu okupēja un anektēja, un tādējādi radās iespēja uzsliet arī šo impērisko pieminekli.
Tomēr arī šoreiz Krimas tatāru Medžlis pieminekļa uzstādīšanu nosodījis.
"Ja piemineklis tiks uzstādīts, tā būs atklāta attieksmes demonstrēšana pret Krimas un mūsu tautas piemiņu," norādīja Medžlisa loceklis Abduramans Egizs.
300 000 cilvēku lielā tatāru minoritāte iestājās pret Krimas aneksiju un boikotēja tā saukto referendumu, kuru Maskava sarīkoja sava karaspēka klātbūtnē un vēlāk izmantoja par formālo pamatojumu pussalas sagrābšanai, pasludinot to par savu teritoriju.